2. Eiropas integrācijas procesa vēsture (no 20.gs. 50’gadiem līdz mūsdienām).
50’gados draudot aukstajam karam starp Austrumiem un Rietumiem, tika meklēts problēmas risinājums. Problēmas risinājums balstījas uz Francijas un Vācijas attiecību ievirzīšanu jaunā gultnē. Ja starp šīm valstīm izdotos nodibināt ciešāku saikni, tas Eiropas brīvajām valstīm dotu impulsu veidot kopīgu nākotni. Francijas valstsvīrs Žans Monē (Jean Monnet), kuram bija vērā ņemama pieredze diplomātijā un samierināšanā, iesniedza plānu Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam (Robert Schuman) un Vācijas kancleram Konrādam Adenaueram (Konrad Adenauer). Plāns paredzēja izveidot vienotu ogļu un tērauda tirgu, kas būtu pakļauts neatkarīgām varas institūcijām, tādējādi Francijai un Vācijai radot kopīgu interešu sfēru. Apvienojot abas galvenās rūpniecības nozares, kas nepieciešamas ieroču ražošanai, karš starp abām valstīm kļūtu neiespējams. Šo priekšlikumu Francija oficiāli izteica 1950. gada 9. maijā. To vienbalsīgi atbalstīja Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga.
Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOT K) dibināšanas līgums, kas tika parakstīts 1951. gada aprīlī, lika pamatus Eiropas un tagadējās ES attīstībai.
1957. gada 25. marts: Eiropas Ekonomiskā kopiena (EEK)
1950.pēc Šūmana plāna tika likti pamati kopienai ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām attiecībā uz ogļu un tērauda ražošanu. Tomēr, tika nolemts paplašināt sadarbību arī citos virzienos. Tika nolemts paplašināt sadarbību arī citās ekonomikas jomās, lai radītu kopēju tirgu.
Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums tika parakstīts Romā 1957. gada 25. martā. Tādējādi EEK kļuva par atbalsta punktu turpmākajai Eiropas integrācijai. Romas Līgumi stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī.
1968. gada 1. augusts: Muitas savienība
1968.gada 1.augustā tika likvidētas pēdējās muitas barjeras starp dalībvalstīm un piemēroti vienādi muitas nodokļi importam ārpus Eiropas Ekonomiskās kopienas robežām.
…
