Direktīvu netiešā iedarbība
Dalībvalsts tiesai, kura saskaras ar situāciju, ka konkrētā valsts nav ieviesusi kādu direktīvu, nacionālo tiesību normas ir jācenšas interpretēt un piemērot tādā veidā, kas atbilst direktīvā noteikto mērķu sasniegšanai.
Lietā Von COnson un Kamann lietā EST sāka attīstīt direktīvas netiešās iedarbības principu.
Lietā Marleasing – attīsta direktīvu netiešās iedarbības doktrīnu. Tiesai, cik vien tas iespējams, jācenšas salāgot nacionālajās tiesībās uz direktīvā paredzētais, taču tas nav panākums tiesību tālākveidošanas contra legem ceļā.
Lietā Mangold – atsevišķos gadījumos direktīvas netiešā horizontālā iedarbība var izpausties sākot jau ar direktīvas spēkā stāšanās brīdi nevis ar ieviešanas termiņa izbeigšanos.
Rezumējot direktīvu tiešās iedarbības izpausmes, redzams, ka, neskatoties uz dažādiem EST centieniem veicināt direktīvu efektivitāti, atzīstot tām ļoti plašas interpretācijas iespējas, direktīvu tiešā iedarbība divu privātpersonu savstarpējās tiesiskajās attiecībās tomēr nekad nav tikusi atzīta. Kamēr formāli šāda nostāja var tikt pamatota ar LESD 288.p.2,da;k;a paredzēto, šāda prakse tomēr atstāj neatrisinātu problēmu, kas notiek tajos gadījumos, kad, piemēram, privātpersona cieš kādus zaudējumus vai kaitējumu tāpēc, ka dalībvalsts nav ieviesusi direktīvu vai ir to ieviesusi nepilnīgi. Lai šo problēmu risinātu EST savā judikatūrā ir attīstījusi valsts atbildības principu, tādējādi izdarot ievērojamu spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās tomēr uzlabotu savus rādītājus direktīvu savlaicīgā un pilnīgā ieviešanā.
c) lēmumi;
Lēmums ir tiesību akts, ko izmanto, lai noregulētu konkrētas tiesiskās attiecības.
Parasti lēmumi tiek adresēti konkrētām dalībvalstīm vai privātpersonām. Atspoguļo izpildvaras funkcijas, tāpēc vairumu lēmumu pieņem Komisija nolūkā nodrošināt kādu Savienībai svarīgu noteikumu ievērošanu un izpildi. Piemēram, ES konkurences tiesību ievērošanas kontroles jomā.
…
