Eiropas un ASV ekonomika periodā starp diviem pasaules kariem

Eiropas un ASV ekonomika periodā starp 2 pasaules kariem. 1. pasaules kara sekas. Starptautiskās problēmas: Vācijas reparācijas. Atgriešanās pie Zelta standarta. Lielā depresija ASV un Eiropā. Atgriešanās mierīgos apstākļos 1918. g. pēc gara un destruktīva kara, kas ietvēra milzīgas dislokācijas, bija grūts process. Tūlītēja ietekme kaut tā bija nopietna, bija vadāma, un tika uzskatīts, ka pāris gadu laikā viss atgrieztos savā vietā. Karš neveidoja diskrimināciju starp uzvarētājiem un zaudētājiem, abas puses piedzīvoja līdzīgas problēmas. Pirmā problēma bija asinspirts apmērs, kas ietekmēja ekonomikas darbību nākotni, kā arī atstājot nenosakāmu psiholoģisku rētu. Mirušo skaits bija pāri 8 miljoniem: 2,7 miljoni Vācijā, 1,7 miljoni Francijā un Krievijā, 1,5 miljoni Austroungārijā, 930 tūkstoši Lielbritānijā, un 150 tūkstoši ASV. Bez tā vēl 5 miljoni cilvēku tika atzīti par pazudušiem, domājot kā par mirušiem. 7 miljoni cilvēku kļuva par pastāvīgiem invalīdiem, un 15 miljoni bija nopietni ievainoti. Lielākais darbaspēka zudums bija Francijā un Vācijā – 10% no visiem aktīvā vecuma vīriešiem bija nogalināti. Lielbritānijā tie bija 5%. Tas bija pastāvīgs zaudējums, dažas no darbaspēka izmaiņām no pagaidu trūkuma kara laikā kļuva par pastāvīgām. Fiziskās iznīcības ziņā, daudz kapitāla iekārtu Eiropā bija iznīcinātas vai nolietojušās, jo visi ietaupījumi radīti kara laikā tika novirzīti militārai izmantošanai un netika izmantoti, lai saglabātu vai aizvietotu pamatkapitālu. Turklāt, grūtais uzdevums novirzīt nozares, lai apmierinātu civiliedzīvotāju vajadzības, bija vajadzīgs un daudz sarežģītāks, pirmkārt, bruņoto spēku demobilizācija nekavējoties palielināja bezdarbu, tas saasināja saspīlējumu starp jauniem darbiniekiem un tiem, kas vēlējās atgriezties darbos, kuros bija pirms kara; otrkārt, ja slēptais pieprasījums pēc civilo precēm tiktu atbrīvots, bija draudi jaunai inflācijas spriedzei ekonomikā.