. Ekoloģija vide, ekoloģiskie faktori to iedalījums.
VIDE – ir viens no svarīgākajiem jēdzieniem ekoloģijā. Ar to saprot dabas ķermeņu un dabas procesu parādību kompleksu, ar kuru organisms atrodas tiešā vai netiešā mijiedarbībā. Uz zemes ir sastopamas 4 tipu dzīves vides vai 4 ekoloģiskās sistēmas: ūdens, gaiss, augsne, cita organisma ķermenis. VIDE kurā dzīvo organisms ir elementi, kas organismam nepieciešami un ir arī tādi elementi, kuriem nav nozīmes organisma dzīvē. Ek.(ā) primārā nozīme ir tiem elementiem, kuri nodrošina organisma augšanu, attīstību, izdzīvošanu un vairošanos. Vides elementus, kas tieši vai netieši iedarbojas uz organismu (un izraisa tam pielāgošanos) sauc par Eko.faktoriem.
Eko.faktori iedalās:
Abiotiskie – vides neorganisko apstākļu kopums, kas ietekmē organismus, / fizikāli ķīmiskie: klimatieskie gaisma un starojuma enerģija, temperatūra gaisa mitrums, nokrišņi, sniega sega, atmosfēras spiediens, gāžu sastāvs, gaisa kustība u.c. augsnes (edafikie) orografiskie (ģeomorfoloģiskie) – saistīti ar kalniem t.i.-reljefu./
Biotiskie – dzīvo organismu savstarpējā ietekme,- fak.mikrobogēnie, fitogēnie, zoogēnie, tiem var būt visdažādākais raksturs. Dzīvie organismi: var būt kā dzīves vide, “..”barība var sekmēt vairošanos, tie var iedarboties fiziski, ķīmiski vai citādā veidā, “..” tieši vai netīši.
Antropogrēnie – cilvēku tieša vai netieša ietekme uz organismiem / organismi un to grupas ietekmējas tieši netieši, tie var būt: Fizikālie,ķīmiskie, mehāniskie. Eko.faktoru likumsakarības Dažādi ekolo.faktori iedarbojas uz organismu atšķirīgi. Atbilstoši tam atšķirīgi. Atbilstoši tam atšķirīgi ir arī organismu pielāgojumi šiem faktoriem. Eko.fak.iedarbības efekts ir atkarīgs ne tikai no viņu rakstura, bet arī no devas ko organisms uzņem. VISIEM organismiem evolūcijas (attīstības) procesā ir izveidojušās pielāgišanās spējas uztver šos faktorus noteiktās kvantitatīvās robežās – katram organismam pastāv noteikta kvantitāte, kas viņam ir vislabvēlīgākā.
…
