Ekoloģijas priekšmets. Ekoloģijas mūsdienu traktējums.
• Ekoloģija ir mācība par organismu mijiedarbību ar vidi un organismu savstarpējo mijiedarbību.
• Mūsdienās ekoloģijas izziņas priekšmets ir ekoloģisko sistēmu struktūra, fundamentālās īpašības, funkcionēšanas un attīstības likumsakarības.
Ekoloģijas koncepciju vēsturiskās attīstības galvenie etapi.
• E. Hekels – teorētiski pamatoja ekoloģijas nepieciešamību
• A. Humbolts – augu ģeogr.
• Č. Darvins – evolūcijas mācība;
• V. Dokučajevs – augsnes zinātne;
• N. Sukačovs – bioģeocenoloģijas koncepcija
• A. Tenslijs – ekosistēmas koncepcija
• Č. Eltons – demekoloģijas pamatlicējs
• A. Naess – dziļās ekoloģijas filozofija
• K. Mēbiuss – biocenozes koncepcija
• F. Klements – ekoloģiskās sukcesijas un eko.klimaksa pamatlicējs
• Č. Eltons – dzīvnieku ekoloģija
• V. Vernadskis – biosfēras koncepcija
Vide un ekoloģiskie faktori. Ekoloģisko faktoru klasifikācija.
• Objekta vide – viss apkārtējais apstākļu kopums, kas neattiecas uz konkrēto objektu.
• Dabas vide – dabiskās un antropogēnās darbības rezultātā izmainīto nedzīvās un dzīvas dabas apstākļu kopums attiecībā pret cilvēku.
• Ekoloģiskā vide – vieta un telpa, dzīvie organismi un to kopums, kas ietver dzīvo.
Vides iedalījums:
Abiotiskā vide – sauszemes, ūdens, augsnes.
Biotiskā jeb biogēnā – dzīvās dabas objekti un parādības
Bioloģiskā vide – dzīvie organismi
Antropogēnā.
Ekoloģiskais faktors ir jebkuri vides apstākļi, uz kuriem dzīvais cenšas reaģēt ar pielāgošanos.
Ekoloģisko faktoru iedalījums:
1) Pēc darbības ilguma (īslaicīgas, ilgstošas darbības faktori)
2) Pēc darbības ritma (periodiski, neperiodiski faktori)
3) Pēc darbības cēloņsakarības (primārie, sekundārie faktori)
4) Pēc izcelsme vai vides, kurā tie darbojas
Abiotiskie faktori:
1) Klimatiskie – temperatūra, mitrums
2) Edafiskie – augsnes saturs, ķīmiskās, fizikālās u.c. īpašības
3) Ortogrāfiskie - augstums.v.j.l.
…
