Ekoloģija ir zinātne, kas nodarbojas ar mecokosma analīzi un ir tuvāka mūsu ikdienas priekšstatiem par dabu salīdzinājumā ar kvantu mehāniku vai vispārējo relativitātes teoriju.
Ekoloģija ir globāla sistēmu teorija, arī bioloģijas nozare, un mācība par to, kā panākt mieru ar dabu. Pirmais, kas lietoja šo vārdu - 'ekoloģija' bija Ernsts Hekels. Ekoloģija kā vispārēja zinātne par organisma attiecībām ar apkārtējo vidi. Ekoloģija bioloģijas ietvaros ilgu laiku pastāvējusi kā ēna. Tikai 1920. gadā to vispār atzina par zinātni un noformulēja ekoloģijas centrālos jēdzienus - līdzsvara stāvoklis un pašregulācija.
Jēdziena nozīme, ar ko agrāk saistīja ekoloģiju, tagad ir pārvērties jēdzienā etoloģija. Pēdējās uzdevums ir noskaidrot atsevišķā indivīda dzīves piemērotību nedzīvās dabas faktoriem (temperatūrai, gaisam…). Ir arī etoloģijas un morāles filozofijas saistība, proti, tad, kad izvirzās jautājums par dzīvnieku ciešanu kritērijiem, pareizu apiešanos ar dzīvniekiem, to dresūra u.tml.…