Ekoloģiskās tiesības

1.Ekoloģisko tiesību jēdziens
Ekoloģiskās tiesības – nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, sabiedrībaas un dabas mijattiecību sfērā ar mērki saglabāt, atvesaļot un uzlabot apkārtējo vidi tagadējās un nākamo paaudžu interesēs.
Ekoloģiskās tiesības – ir kompleksa tiesību nozare, kas regulē tiesiskās attiecības dabas objektu aizsardzībā un izmantošanā, lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju un viņu pēcteču tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi.

2.Ekoloģisko tiesību attīstība
Jautājums par vides kvalitātes saglabāšanu radās pirms 60 gadiem pasaulē un arī Eiropā. PSRS laikā maz varēja runāt par vides problēmām, PSRS konstitūcijā bija noteikta plānveidīga vides aizsardzība un valdīja uzskats, ka viss ir kārtībā.
60. gadu vidū radās tā saucamais Romas klubs, ko dibināja itālietis Aurēlio Počelli. Klubā iestājās pasaules slaveni zinātnieki (ne tikai vides speciālisti, bet arī juristi u.c. nozaru speciālisti), kas mēģināja izanalizēt, kas notiks ar vidi nākotnē (piemēram, Medorezs centās izpētīt, kāda pasaule izskatīsies pēc 60 – 100 gadiem). Rezultāts bija pārsteidzošs – cilvēki ar 2005. gadu ies strauji bojā, jo trūks dabas resursu, ūdens.
1992. gadā Riodeženēro konference, kur piedalījās ap 150 valstu vadītāji un plānoja 10 gadiem rīcības shēmu, ko darīt, lai saglabātu vidi. Lielās industriālās valstis pretojās.
2003. gadā Johanesburgā notika ANO konference (183 valstu vadītāji, to skaitā arī no Latvijas).…