Ekonomikas izaugsme un makroekonomikas nestabilitāte

Par lielāko problēmu makroekonomiskajā tirgus saimniecības ekonomikā tiek uzskatīts bezdarbs. Bezdarbu, pilnīgo vai daļējo, var izraisīt arī demogrāfiskā situācija ( samazinās darba piedāvājumi, pieprasījums pēc noteikta ražojuma precēm), dabas katastrofas, kas spēj iznīcināt veselas ražotnes un atstāj bez darba ļoti daudz darbspējīgo cilvēku, jo atjaunošanas darbos vajadzīgi pavisam citu speciālistu darbinieki. Ir iespējams aprēķināt bezdarba normas formulu – kopējo bezdarbnieku skaitu dalot uz kopējo darbaspēku masu. Šī norma izsaka attiecību starp bezdarbnieku skaitu un kopējo cilvēku skaitu, kuriem ir patstāvīgs darbs.
Izšķirs vairākus bezdarba veidus – tehnoloģiskais bezdarbs (jaunu tehniku ieviešanaaistāj darbiniekus – tos nākas atlaist), cikliskais bezdarbs (darbinieku masveida atlaišana), frikcijas bezdarbs (ieildzis bezdarbs – darba meklētājs ilgstoši nespēj atrast sev darbu), daļējs bezdarbs (darbinieks strādā nepilnu darba dienu), slēptais bezdarbs un agrārais bezdarbs (zemes apsaimniekotāji, kuriem nav oficiāla darba). Bezdarbam ir ļoti nopietnas sekas – cilvēka darbaspēks netiek izmantots, tādejādi netiek izmantots ‘cilvēciskais kapitāls,’ kurš skaitās kā viens no aktīvākajiem ražošanas resursiem. Un, protams, no bezdarba lielākais cietējs ir pats bezdarbnieks.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2009.gada augusta beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Latvijā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2009.gada jūliju pieaudzis par 0,5% punktiem. Tas ir ļoti daudz, ja ņem vērā, ka 1997. gadā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 6,7 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Lai gan, manuprāt, šie bezdarba rādītāji dot pilnīgi pareizu priekštatu, jo ir ļoti daudz bezdarbnieku, kas sevi nav oficiāli reģistrējuši bezdarbnieku statusā.
…