Galvenie izaicinājumi šajā virzienā ir ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā ir nepietiekams nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā, vāji attīstīta un sadrumstalota zinātnes un pētniecības infrastruktūra, mazs moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls un neapmierinoša sadarbība starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, t.sk. starp Baltijas valstīm. Latvijas kā valsts ar mazu un atvērtu ekonomiku biznesa struktūru galvenokārt veido mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav pietiekamas kapacitātes investēt pētniecībā un attīstībā, un tāpēc augsto tehnoloģiju sektors ir vāji attīstīts. Tas norāda uz nepietiekamu inovācijas izstrādes un absorbcijas spēju. Lai privātā sektorā strādājošie būtu spējīgi izmantot pētnieku radīto inovāciju tautsaimniecībā, ir nepieciešams veidot inovācijas kultūru, ko balsta mērķtiecīgi veidota un efektīva inovācijas sistēma, kas aptver un integrē likumdošanas, izglītības, zinātnes, pētniecības un finanšu nosacījumus sekmīgai pētniecības rezultātu komercializācijai, tāpat arī pastāvīgai sadarbībai starp zinātni un industrijām, un nodrošina privāto investīciju pieaugumu zinātnes un pētniecības finansējumā Lai to sasniegtu ir izvirzīti 2 mērķi. Pirmais mērķis: Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā jāpalielina no 0,6 % no IKP 2010. gadā līdz 1,5% no IKP 2020. gadā un līdz 3% no IKP 2030. gadā mērķtiecīgi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbību, kā arī pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā
Otrais mērķis: Komercializējot zināšanas, veicināt inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, šādi paaugstinot minēto produktu izlaides apjoma īpatsvaru tautas saimniecībā
…