30. Juridiskās atbildības jēdziens un veidi.
Juridiskā atbildība – subjekta attieksme pret saviem tiesiskajiem pienākumiem un tiesību normās paredzēto seku iestāšanos šo pienākumu neizpildes gadījumā.
Juridiskā atbildība kā sociālās atbildības paveids atšķiras ar formālo noteiktību, - tā ir: *tiesiskās kārtības neatņemama sastāvdaļa; *tiesību valstiskā nodrošinājuma izpausme; *atbilstošas t.normas realizācija; *izsaka subjekta attieksmi pret t.normā izteikto uzvedības priekšrakstu.
Juridiskā atbildība ir valsts piespiedu līdzekļa piemērošana pārkāpumā vainīgajai personai.
Atšķirīgi tiesību pārkāpumi izraisa atšķirīgas sekas. Atkarībā no izdarītā tiesību pārkāpuma veida, tiesību pārkāpējam piemērojamas atbilstoša rakstura un iedarbības veida sankcijas.
Juridiskās atbildības veidi:
1) procesuālā atbildība – izpaužas kā jurisdiktīvo aktu, kas taisīti ar procesuāliem pārkāpumiem, atcelšana;
2) civiltiesiskā jeb civilatbildība – mantiska atbildība, - parādnieka pienākums atlīdzināt ar saistības neizpildi vai nepienācīgu izpildi radītos zaudējumus;
3) disciplinārā atbildība – iestājas, ja darbinieks neievēro vai pārkāpj darba vai dienesta iekšējās kārtības noteikumus. Atbildības paveids – materiālā atbildība.
4) administratīvā atbildība – subjektam pienākums izciest sodu par izdarīto administratīvo pārkāpumu - likumā noteiktās kārtības publisko t-bu sfērā pārkāpums;
5) kriminālatbildība – iestājas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ko paredz KL. Pie kriminālatbildības var saukt tikai tiesa;
Konstitucionālu pārkāpumu rezultātā iestājas politiskā vai juridiskā atbildība, vai arī abas vienlaicīgi.
Izšķir pozitīvo un negatīvo juridisko atbildību.
Pozitīvā juridiskā atbildība: *kā uzvedības modelis – jebkuram cilvēkam adresēts prasība izpildīt savus tiesiskos pienākumus; *subjektīvā nozīmē – subjekta tiesisko pienākumu apzināšanās; *objektīvi izpaužas kā darbība vai atturēšanās no darbības – precīzi un savlaicīgi izpildot savus tiesiskos pienākumus.
Negatīvā juridiskā atbildība – rodas tiesību pārkāpuma izdarīšanas momentā.
Politiskā atbildība var būt pozitīva vai negatīva.
Politiskā atbildība pozitīvā nozīmē – publisko t-bu subjekta attieksmē pret publisko lietu kārtošanu raksturīgi centieni darboties t-bu un sab-ā vispārpieņemtu morāles normu ietvaros, veicināt šādu attieksmi līdzcilvēkos.
Politiskā atbildība negatīvā nozīmē – valsts institūciju, amatpersonu, politisko partiju un indivīdu, kas darbojas politikā, pienākums atbildēt par t-bu vai morāla rakstura pārkāpumiem saistībā ar politiskām aktivitātēm.
…
