„Pozīcija – tas ir stāvoklis, sarežģīta personības attiecību, mērķu, motīvu un vērtību sistēma. Audzinātāja pozīcija audzināšanas darbības organizācijas procesā ir stāvoklis, attieksme pret audzēkņiem, to darbību, kurā viņi piedalās”, A. Špona. Audzinātāja darbībai jābūt objektīvai. Nosacījums audzināšanas darbības sākumam ir pieaugušo un bērnu mijiedarbība, kur pieaugušais saglabā vadošo lomu. Kad cilvēks ieņem patstāvīgu vietu dzīvē, tad vecāku, skolotāju un audzinātāju vadība vairs nav tik nepieciešama, jo nu jau pieaugušam cilvēkam ir izveidojusies sava vērtību sistēma. Panākumi audzināšanas darbībā sasniedzami tad, ja vienotībā ir ārējie apstākļi, prasības un audzēkņu vajadzības. Ja šie nosacījumi ir harmonijā, tad audzināšanas darbības organizācijā atkarībā no skolēnu vecuma, psiholoģiskās un praktiskās sagatavošanas, realizācijas un analīzes, novērtēšanas, tiek vērsta uzmanība audzinātāja pozīcijām:
tiešā vadība,
netiešā jeb pastarpinātā vadība,
konsultanta,
līdztiesīga sadarbība.
Katram vecumposmam pedagogs izvēlas raksturīgāko, atbilstošāko pieeju gan psiholoģiskajā un praktiskajā sagatavošanā, gan darbības realizācijā, analīzē un novērtēšanā. Viena un tā pati pozīcija visiem vecumiem nav iedarbīga.
Netiešās vadības pozīcijai audzinātājs izvēlas citu cilvēku starpniecību, literāro paņēmienu, dzejas, ekskursiju, pārgājienu starpniecību. Pedagogs konsultanta pozīcijā balstās uz savu pieredzi un zināšanām par audzēkņiem; ir kā padomdevējs un cenšas ieteikt līdzekļus darbības veikšanai. Līdztiesīga sadarbība balstās uz audzinātāja pieredzes kopēju darbību ar audzēkņiem. Audzinātāja zināšanas un prasmes nostiprinās arī skolēnu paradumos. Līdztiesīgu sadarbību var izmantot daudzveidīgās kolektīvās grupu darbības formās. Tiešajā vadības pozīcijā, pedagogs sagatavo audzēkņus pašu darbības analīzei un pašnovērtēšanai. Audzinātājam jāprot izvērtēt savu, novērtēt skolēnu individuālo darbību.…
