19.likuma roba aizpildīšanas līdzekļi.
1) analoģijas slēdziens – tiesiskā nozīmē ir vienam vai vairākiem līdzīgiem tiesiskiem sastāviem likumā domāta tiesiskā regulējuma (tiesisko seku) „pārnešana” uz likumā nenoregulēto, bet tiem „līdzīgu” tiesisko sastāvu.
Analoģija ir atklāta likuma roba novēršanas paņēmiens, kā rezultāta likumā tieši nenoregulētam faktiskajam sastāvam attiecīgi tiek piemērots:
1) tam „līdzīgu” faktisku sastāvu regulējošas normas tiesiskās sekas (likuma analoģija)
2) no vairākām „līdzīgus” faktiskos sastāvus regulējošām normām izsecināts vispārīgs tiesību princips, kas aptver gan likumā noregulētos, gan arī tieši nenoregulēto faktisko sastāvu (tiesību analoģija)
a) likuma analoģija – tiek meklēts kopīgais starp TN paredzēto tiesisko sastāvu un izšķiramā dzīves gadījuma faktisko sastāvu. Tiek izsecināts priekšraksts noteiktam faktiskam sastāvam.
b) tiesību analoģija – tiek izsecināts vispārīgs tiesību princips, kurā pamatojas uz to, ka visu kopā savilkto atsevišķo normu mērķis aptver ne tikai likumā noregulētos gadījumus, bet arī attiecas uz viesim tiem dzīves gadījumiem, kuri uzrāda nepieciešamos vispārīgos priekšnoteikumus.
c) slēdziens no mazākā uz lielāko – ja likums noteiktas tiesiskās sekas ir paredzējis mazāk nozīmīgam dzīves gadījumam, tad šīm sekām „vēl jo vairāk” jāattiecas arī uz nozīmīgākiem līdzīgiem dzīves gadījumiem.
d) slēdziens no lielākā uz mazāko – ja likums noteiktas tiesiskās sekas nav paredzējis nozīmīgākam dzīves gadījumam, tad tās „vēl jo vairāk” neattiecas uz mazāk nozīmīgiem līdzīgiem gadījumiem. Vai arī otrādi – ja likums noteiktas tiesiskās sekas ir paredzējis nozīmīgākam tiesiskam dzīves gadījumam, tad tās vēl jo vairāk attiecas arī uz mazāk nozīmīgiem gadījumiem, ja turklāt šo seku mērķis uzminētiem mazāk nozīmīgiem gadījumiem attiecas vēl lielākā mērā.
2) slēdziens par pretējo – TN var paredzēt, ka tās tiesiskās sekas attiecas tikai uz kādu tieši noteiktu gadījumu. Tādējādi var secināt, ka TN sekas neattiecas uz citiem gadījumiem, kuri pat būtu tieši noteiktajam gadījumam līdzīgi, jo to nav vēlējies likums.
…
Saturs: 1.Latvijas tiesiskās sistēmas reintegrācija Kontinentālās Eiropas Tiesību Saimē. 2.publisko un privāto tiesību raksturojums. 3.tiesību sistēmas jēdziens un struktūra. 4.tiesību normu piemērošana. 5.ārējo normatīvo aktu hierarhija, problēmu risinājumi Latvijas tiesību sistēmā saistībā ar iestāšanos Eiropas savienībā. 6.tiesību normu iztulkošanas (interpretācijas) metožu pielietošanas Latvijas tiesību sistēmā. 7.juridiskais siloģisms. Subsumcija. 8.juridiskās atbildības jēdziens. Veidi. 9.vispārējo tiesību principu jēdziens un piemērošana, teorijas nostādnes, prakses tendences. 10.vispārsaistošie un iekšējie normatīvie akti. 11.juridiskās kolīzijas, to novēršana. 12.judikatūra kā tiesību avots, tās piemērošana. Situācija pēc administratīvā procesa ieviešanas Latvijā saistībā ar dalību Eiropas savienībā. 13.paplašinātā un sašaurinātā iztulkošana un tiesību tālākveidošana. 14.tiesību avoti. Izpratne par tiesību avotiem pirms un pēc iestāšanās ES 15.juridisko faktu jēdziens un klasifikācija. 16.doktrīna un citi tiesību avoti un palīgavoti. 17.tiesību normu sistematizācija. Veidi. 18.likuma robu veidu raksturojums. 19.likuma roba aizpildīšanas līdzekļi. 20.TIESĪBU NORMA, RAKSTUROJUMS, VEIDI. 21.tiesību normas atcelšana. 22.SOCIĀLĀS NORMAS RAKSTUROJUMS, VEIDI. Vispārējie tiesību pamatprincipi ir ES nerakstītās primārās tiesības. Šie principi ir kopīgi visām dalībvalstīm. Pamatā šos principus formulē un atklāj tieši Eiropas Kopienu tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Vispārējie tiesību principi var pastāvēt arī ES sekundāro tiesību līmenī. Tie tiek atvasināti no ES dalībvalstu tiesībām. Svarīgākie vispārējie tiesību pamatprincipi pieder pie ES primārajām tiesībām. Vispārējos tiesību principus var pielietot, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts kā arī lai interpretētu normatīvos aktus. VTP – nosaka būtiskākās tiesību iezīmes, to saturu un īpatnības kā visu sabiedrisko attiecību regulatoru. Tie attiecas uz visām TN un ar vienādu spēku iedarbojas uz visām tiesību nozarēm, neatkarīgi no to rakstura un sabiedrisko attiecību regulēšanas specifikas. TN kolīzijas – lietas faktisko sastāvu pilnībā vai daļēji regulē (aptver) divas vai vairākas TN, kuras tiesiskie sastāvi daļēji sakrīt, un viena konkurējošā norma izslēdz citas piemērošanu Subsumcija – process, kurā normas tiesisko sastāvu salīdzina ar faktiskajiem apstākļiem (izšķiramā dzīves gadījuma juridiski nozīmīgo apstākļu (faktiskā sastāva) detalizēta izvērtēšana, pamatojoties uz TN sastāva pazīmēm, lai noskaidrotu, vai faktiskais sastāvs-F ir viens no normas sastāva-N gadījumiem (F=N))
- Eksāmens tiesību teorijā
- Tiesību jēdziens un pazīmes. Tiesību izcelšanās. Tiesību doktrīnas
- Tiesību jēdziens un pazīmes. Tiesību izvelšanās. Tiesību doktrīnas
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Tiesību jēdziens un pazīmes. Tiesību izcelšanās. Tiesību doktrīnas
Конспект для университета3
-
Tiesību jēdziens un pazīmes. Tiesību izvelšanās. Tiesību doktrīnas
Конспект для университета6
-
Tiesību filosofijas eksāmens
Конспект для университета17
-
Eksāmena atbildes - vispārējā tiesību teorija
Конспект для университета16
-
Valsts un tiesību teorija
Конспект для университета23