IEVADS
Mūsdienās, kad tiek ieviestas arvien jaunas tehnoloģijas un gandrīz katram ir pieejams dators un internets, kad jau daudzus darījumus (piemēram, lasīt jaunākās ziņas, iepirkties, pasūtīt aviobiļetes, utt.) var kārtot elektroniski, rodas nepieciešamība arī elektroniski veidot un nosūtīt dokumentus, kuriem būtu juridisks spēks. Lai to izdarītu ir nepieciešamība pēc elektroniskā paraksta un laika zīmoga.
Ikviens cilvēks savā mūžā ir sastapies ar līgumu slēgšanas procesu, stāvēšanu rindās, lai saņemtu kādu izziņu vai iesniegtu dokumentus. Līdz šim, saņemot elektronisko pastu jeb e-pastu, varēja minēt, vai e-pasta adresē ierakstītais vārds un uzvārds arī ir tās personas, kura atsūtījusi e-pastu. Pārliecināties, ka sūtītājs ir tieši šis cilvēks un nevis kāds cits, nebija iespējams. Tāpat līdz šim nebija iespējams dokumentus (līgumus, atskaites, deklarācijas utt.) parakstīt elektroniski.
Persona, kura nosūta informāciju elektroniskā formā (nosūtītājs), grib būt droša, ka:
• Dokuments nonāks pie personas, kurai tas ir adresēts;
• Dokumentu varēs izlasīt vienīgi persona, kurai tas ir adresēts;
• Dokumentā slēpti nevarēs veikt nekādas izmaiņas;
• Adresāts nevarēs noliegt, ka ir saņēmis šo dokumentu.
Savukārt persona, kura saņem elektroniski parakstītu informāciju (saņēmējs), grib būt droša, ka:
• Dokumentu nosūtījusi persona, kura ir atpazīstama;
• Saņemtais dokuments pilnībā atbilst tam, kas tika parakstīts;
• Nosūtītājs nevarēs noliegt, ka sūtījis tieši šādu dokumentu.
E-paraksta tehnoloģija nodrošina iespēju identificēt personu, kas ir radījusi un parakstījusi elektronisko dokumentu, kā arī nodrošināt pārliecību, ka šis dokuments pēc tā parakstīšanas nav mainīts. Lai šādu funkcionalitāti nodrošinātu, ir jākombinē vairākas matemātiskas funkcijas, tehnoloģijas un procesi, kas kopumā veido e-paraksta pakalpojumu.
1.ELEKTRONISKĀ PARAKSTA DEFINĪCIJAS
Elektroniskā paraksta jēdziens ir cieši saistīts ar elektroniskā dokumenta jēdzienu. LR Saeimā ir apstiprinātas elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta definīcijas.
Elektroniskais dokuments ir jebkuri elektroniski radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, kas nodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai
un aizsardzībai.
Elektroniskais paraksts – elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam vai ir loģiski saistīti ar šo dokumentu, kas nodrošina elektroniskā dokumenta autentiskumu un apstiprina parakstītāja identitāti.
Ar terminu elektroniskais paraksts tiek saprasts jebkurš paraksts elektroniskā vidē, kas nodrošina "rokas parakstam" līdzīgas funkcijas neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām (digitālais paraksts, uz biometriskajiem datiem balstīts paraksts, u.tml.).
…
