Empire State Building
R. H. Šrīva, T. Lemba un A.L. Hārmona projektētais debesskrāpis Empire State Building (1929. – 1931.) tapa tajā labvēlīgajā starpkaru posmā, ko vēl nebija skāris ASV ‘’jaunā kursa’’ ekonomiskās politikas skarbums. Sasniegdams 381 m jeb 102 stāvu augstumu, tas 1931. gadā pārspēja iepriekšējo pasaules rekordistu – 319 m augsto Kraislera debesskrāpi. Ņujorkas centra rajona straujā izaugsme, ko veicināja regulārs darbaspēka pieplūdums, bija izraisījis nepieredzētu apbūves blīvuma pieaugumu un gruntsgabalu cenu celšanos. Apgaismes, apkures, kanalizācijas, ventilācijas, mehanizētas ekskavācijas, pamatu būves un ugunsdrošības tehnikas pilnveidošanās ļāva daudzkāršot celtņu augstumu. Debesskrāpjiem radās ieinteresēti pasūtītāji, kas cīnījās par virsroku pilsētas siluetā. Tālaika sabiedrību valdzināja džeza laikmeta trauksmainie ritmi un arvien pieaugušo būvformu standartizācija. Taču milzīgā celtne tika pabeigta lielās ekonomiskās depresijas laikā u gadiem ilgi stāvēja tukša. [1.,86.lpp]
20. gs 30. gadu zikurātveidīgie debesskrāpji, kuru parametri pilnībā iekļāvās toreizējās apbūves noteikumos, piesaistīja uzmanību ar savām grandiozām dimensijām. Šīs celtnes sagrāva vispārpieņemtos priekšstatus par proporciju un formu harmoniju, kas vēl bija saglabājusies pat agrīno Čikāgas debesskrāpju veidolā. Dekoratīvajos elementos vērojamas art decto ietekmes, bet piramidālais apjomu kārtojums atbilst modernismu tieksmei pēc funkcionālā lakonisma. [1., 87.lpp]
Ņujorka.
Ņujorka (New York City) - pilsēta ASV ziemeļrietumos pie Atlantijas Okeāna, Hudzona upes grīvā. Lielākā pilsēta ASV un viena no lielākajām pasaulē. Viens no pasaules finanšu, kultūras, modes un izklaides biznesa centriem. Vienmēr bijusi imigrantu pilsēta, arī mūsdienās trešdaļa iedzīvotāju ir dzimusi ārpus ASV. Ņujorka ir ANO mītnes vieta. Iedalās Bronksā, Bruklinā, Manhetenā, Kvīnsā un Steitenailendā.
Ņujorkas mūsdienu teritorijā dzīvoja lenapu indiāņi, kad itāliešu jūrasbraucējs Džovanni da Veracano (Giovanni da Verrazano) 1524/25. gadā atklāja Ņujorkas piekrasti.
Pilsētu 1613. gadā dibināja holandieši, nosaucot par Jauno Amsterdamu (Nieuw Amsterdam). 1652. gadā tai tika piešķirtas pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma briti un nosauca Jorkas hercoga vārdā par Ņujorku.
Amerikas neatkarības kara laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. XIX gadsimtā Eri kanāla atklāšana ļāva izkonkurēt Bostonu un Filadelsiju, un Ņujorka kļuva par ASV rietumu piekrastes galveno ostu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1863. gadā Ņujorkā notika Iesaukšanas nemieri.
XX gadsimta sākumā Ņujorkā bija imigrantu no Eiropas maksimums, bet XX gadsimta divdesmitajos gados - no melnādaino iedzīvotāju iebraukšana no ASV dienvidu štatiem.
Pēc 2.pasaules kara Ņujorka ieguva globālās pilsētas nozīmi, bet abstraktais ekspresionisms radīja Ņujorkas kā pasaules mākslas centra tēlu.
2001. gada 11. septembrī Ņujorka piedzīvoja teroristisku uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram. Gāja bojā vairāk kā 3000 cilvēku.
Kopš neatminamiem laikiem Ņujorka tikusi dēvēta par «Lielo ābolu». Pastāsts vēsta, ka šāds apzīmējums radies Lielās depresijas laikā, kad finansisti, tērpušies ierastajos uzvalkos, uz brīdi pārkvalificējušies par ābolu tirgotājiem Ņujorkas ielās. Tiesa, pastāv vēl viena šā apzīmējuma izcelsmes versija, proti, 20. gadsimta pirmajā pusē bijis populārs teiciens: «Panākumu kokā ir daudz ābolu, bet tie, kas izvēlas Ņujorku, izvēlas lielo ābolu.»
Ievērojamākās vietas:
Brīvības statuja
Brodveja
Centrālais parks
Empire State Building [4.]
…
