Ernests Hemingvejs “Sirmgalvis un jūra”

Ernesta Hemingveja “Sirmgalvis un jūra” ir viens no pazīstamākajiem 20. gadsimta amerikāņu literatūras darbiem. Tas pirmo reizi publicēts 1952. gadā, un tajā ļoti vienkāršs ārējais sižets apvienots ar daudz dziļāku filosofisku saturu. Darba centrā ir vecais kubiešu zvejnieks Santjago, kuram ilgstoši nav izdevies noķert nevienu zivi. Apkārtējie sāk viņu uzskatīt par neveiksmīgu, tomēr pats Santjago neatkāpjas no sava amata un no ticības savām spējām. Kādu dienu viņš viens pats dodas tālu jūrā un sastop milzīgu marlīnu, ar kuru cīnās vairākas dienas. Pēc ārkārtīgi smagas cīņas zvejniekam izdodas zivi uzvarēt un piesiet pie laivas, tomēr ceļā uz krastu marlīna ķermenim uzbrūk haizivis un pakāpeniski to iznīcina. Santjago atgriežas ar milzīgās zivs skeletu, ārēji šķietami zaudējis gandrīz visu, taču tieši šajā brīdī vispilnīgāk atklājas darba galvenais jautājums — vai cilvēks tiešām ir zaudējis, ja viņš nav atteicies no savas cieņas, drosmes un gatavības turpināt dzīvi.…