F.Bēkons un R.Dekarts

Angļu filosofs Frānsiss Bekons (1561-1626) ir viens no tiem domātājiem, kas visspilgtāk pārstāv Jauno laiku paradigmas rak­sturīgākās iezīmes: centienus attīstīt dabaszinātnes un pilnveidot teorētisko izziņu, "lasīt dabas grāmatu", rast šim lasījumam piemērotas metodes, pamatot veidus, kā cilvēks analizē viņam apkārt esošo pasauli. Bekona filosofijas dziļākā ievirze bija prak­tiska. Viņš vēlējās ar filosofijas palīdzību dot kādu labumu cilvēcei, lai tā varētu izprast un pakļaut dabas spēkus savā labā. Bekona lozungs bija: zināšanas ir spēks, un spēks ir zināšanas. Ja savulaik Sokrāts saistīja zināšanas ar tikumu, tad Jauno laiku domāšana to vairs-nedarīja. Domai, dabas apgūšanai, visai dzīvei kopumā bija vajadzīgs spēks. Spēks, nevis lai saudzētu, nožēlotu, saglabā­tu, bet gan lai iedarbotos, pakļautu, pārveidotu un uzvarētu. Ar šīm pārmaiņām laikmeta paradigmā cieši saistīta vēlāko gad­simtu Eiropas kultūras spēka pilnā atbrīvotība, idejas par revolu­cionāru rīcību, dabas pakļaušanu cilvēka mērķiem. Vajag ievērot, ka filosofijai paralēlas atziņas fizikāli matemātiskajā jomā attīstīja dabaszinātnes.…