Hermeneitika
Hermeneitika ir grieķu cilmes vārds un nozīmē senu tekstu, literāru mākslas darbu,vēsturisku pimeinekļu izskaidrošanas mākslu. (tulk. no latīņu val. „interpretācija”, t.i., teksta izskaidrošana, jēgas atklāšana.) Svēto rakstu interpretācijas mācību sauc par eksegēzi.
Cilvēks vēlas spriest nevis akli sekot tradīcijām. Līdz ar to samazinās baznīcas nozīme. Sarežģītā situācija reliģijā, kultūrā, vērtību pārvērtēšanā aktualizē hermeneitiku kā saprašanas mākslu. Barjera starp modernisma pārstāvjiem un tradicionāli domājošiem cilvēkiem vēl vair„ak pieag, līdz ar fovisma, kubisma, sirreālisma un ekspresionisma parādīšanos.
20.gs. otrajā pusē rodas filosofiskā hermeneitika, kuras spligtākais pārstāvis H. G. Gādamers. Viņš attīsta mācību par valodu, saprašanu, spēli un vēstruri. Gādamers saka: „Ja mēs runājam par spēli mākslas pieredzes sakarā, tad ar spēli nav domāta mākslu radošās vai baudošās personas izturēšanās vai pat garastāvoklis un ne pavisam tās personas subjektīvitātes brīvība, kas darbojas spēlē, bet gan paša mākslas darba esamības veids”. Mākslas darbs iegūst savu esamību, kļūstot par pieredzi, kas savukārt pārveido šīs pieredzes guvēju. Spēles modelis māca, kādai jābūt sakarsmei un kultūrai. Nevis es spēlēju, kā gribu, bet gan man jāiekļaujas spēles noteikumos. Pasaulē daudz kas pastāv neatkarīgi no mūsu gribas.
Hermeneitikai raksturīgs tāds dzīves veids, kas ļauj atklāties notikumiem, simboliem un jēgām.
Gādamers jau nesaka, kadzīvība un patiesība ir spēle ar kuru var apieties kā tīk. Gluži pretēji, viņa hermeneitikaskajai filosofijai raksturīgā ievirze ir dialogs, iecietība, saprātīgums, cilvēku savstarpējā saprašanās.
Tikai iecietība, cenšanās saprast un nedarīt pāri var apturēt naida un un briesmīgās nežēlības vilni, kas veļas pāri pasaulei. Pasaulē norisinās globāli garīgi procesi, pār kuriem mēs neesam pavēlnieki un mēs tajos, gluži kā spēlē, tikai piedalamies.
Hermeneitiskais virziens filosofijā par savu uzdevuu uzskata aplūkot saprašanas krīzi un noskaidrot,
1. kas no filosofiskā viedokļa ir saprašana,
2. kā saprašana izpaužas cilvēka esamībā, valodā, kultūrā, vēsturē,
3. kā savienot mācību par interpretācijām ar domu par patiesību.
Strukturālisms.
Pārstāvis M. Fuko.
…
