Filosofijas pamati

1.Platona politiskās filozofijas galvenās iezīmes( „Valsts”)

Platons dzimis 428 vai 427. Gadā pirms mūsu ēras un miris sava mūža 81.gadā. Platons dzimis un lielāko daļu mūža pavadījis Atēnās, taču vairāk uzturējies citās vietās Vidusjūras piekrastē, it īpaši Dienviditālijā un Sicīlijā.
Filozofs ir cēlies no aristokrātu dzimtas, guvis labu izglītību sevišķi – aritmētikā, ģeometrijā, astronomijā un mūzikā, labi pārzinājis vēsturi, grieķu literatūru un filozofiju.
Aptuveni divdesmit gadu vecumā Platons iepazinās ar Sokrātu.
Viens no centīgākajiem Sokrāta klausītājiem bija jaunais Platons. Agrajā jaunībā Platons esot rakstījis drāmas, taču pēc iepazīšanās ar Sokrātu viņš visus savus agrīnos sacerējumus esot sadedzinājis. Turpmākajos gados viņš rakstījis dialogus, kuros centrālā persona ir Sokrāts. Pirms dažiem gadsimtiem Platonu uzskatīja par vairāk nekā 40 dialogu autoru.
Pēc saviem politiskajiem uzskatiem Platons bija Atēnu aristokrātijas pārstāvis. Savus politiski tiesiskos uzskatus viņš paudis dialogos "Valsts", "Politiķis" un "Likumi", tādējādi liekot pamatus politiskās domas tapšanai Senajā Grieķijā. Šajos dialogos viņš parāda politikas un cilvēku dzīves saprašanas mākslu. Šeit spilgti izpaužas filozofijas specifika: filozofēšana ir saprašana, kas, balstoties uz ticību, rada kosmosa un cilvēka dzīves jēgu.…