38. Makrofāgu (antigēn-prezentētāj-šūnu-APŠ) loma imūnprocesos.
Gan audos, gan asinīs ir īpašas šūnas – makrofāgi, kuru pamatfunkcija ir fagocitoze. Šīs šūnas (mononukleārie fagocīti, histiocīti un neitrofilie leikocīti) tiek dēvētas par profesionāliem fagocītiem. Makrofāgiem ir receptori, kas saista antigēnus. Vienai šūnai var būt tikai viena veida antigēna receptori. APŠ apēd svešu šūnu, sagriež tā olb.v.un izvirza tās membrānā, rādot citiem. Liesā un limfmezglos notiek šo antigēnu prezentācija imūnkompetentām šūnām (T un B limfocītiem). Limfocīts, kam prezentēja Ag, rada sev klonu ekspansiju ar tādiem receptoriem, kā tika parādīts. Aktivētie limfocīti dodas uz inficēto vietu. B limfocīti producē antivielas (Ig), pašai šūnai nav jādodas uz inficēto vietu. T galētājšūnas liek svešajai šūnai ieslēgt apoptozi. Antivielas saķepina ap sevi svešās molekulas, padarot tās fagocītam tīkamas.
39. Imūnglobulīni (antivielas) – to produkcija un bioloģiskā nozīme.
Antivielas ir imūnglobulīni (Ig) - šķīstošu olbaltumu molekulas, kuras sintezē B limfocīti. Ig molekulas uz šūnas virsmas ir antigēna receptori. Antivielas saķepina ap sevi svešās molekulas, padarot tās fagocītam tīkamas. Antivielu sintēzi ierosina antigēns. Antivielas veidojas tikai pret specifisko (uzrādīto) antigēnu. Antivielu f-jas: Mikrobu un toksīnu neitralizācija; Mikrobu opsonizēšana un fagocitoze; Antivielu-atkarīga cellulārā citotoksicitāte; Mikrobu lizēšana; Komplementa aktivācija un mikrobu fagocitoze; Iekaisuma veicināšana. Izšķir 5 veida Ig klases: A, D, E, G, M.
40. Imūnreakcijās iesaistīto šūnu cirkulācija un migrācija.
Lielākā daļa imūnreakcijā iesaistīto šūnu pārvietojas (migrē) vai nu ar asins un limfas straumi, vai arī patstāvīgi. Jaunie leikocīti no kaulu smadzenēm nonāk asinīs un tiek iznēsāti pa visu organismu. Jauno šūnu diferenciācija un nobriešana notiek dažādu humorālu (hormonālu) faktoru ietekmē. T limfocītiem būtiska ir atrašanās tīmā, kur notiek pirmā saskare ar antigēniem (saviem un svešiem). Vēlāk naivie limfocīti (bez antigēna stimulācijas) turpina nepārtraukti recirkulēt no asinīm uz limfātiskiem orgāniem un atpakaļ.
APŠ liesā un limfā prezentē antigēnu. Aktivētie limfocīti un makrofāgi no asinīm migrē uz iekaisuma perēkli. B limfocīti producē antivielas (Ig), pašai šūnai nav jādodas uz inficēto vietu.
41. Imūnkompetentās šūnas: T un B limfocīti, to funkcijas. Imūnkompetentas šūnas – limfocīti.
Limfocīti ir šūnas, kuru virsmā ir specifiski antigēnu receptori, un realizē specifiskās imūnreakcijas. Limfocīti atrodas visos audos (visvairāk – limfātiskajos orgānos) un organisma šķidrumos. Limfocīti ir galvenās imūnsistēmas šūnas. T limfocīti nodrošina šūnu imunitāti, B limfocīti nodrošina humorālo imunitāti. Ar asinīm tie nonāk liesā un limfmezglos. Funkcionāli visi limfocīti veido divas atšķirīgas populācijas:
a) T limfocīti, kas realizē celulārās imūnreakcijas – darbojas citotoksiski uz inficētām sava organisma šūnām un šūnām ar svešām ģenētiskām iezīmēm; b) B limfocīti, kas realizē humorālās imūnreakcijas – sekretē antivielas.
…
