41. jautājums. Fizioterapija pirms un pēc gūžas locītavas endoprotežēšanas.
Ārstēšana pirms operācijas:
Kustību apjoma saglabāšana gūžas loc.
Stājas korekcija
Muskuļu spēka saglabāšana bojātajā kājā
Atslodze (iesaka pārvietoties ar palīgierīcēm.
Raksturīga kustību ierobežojuma secība (pie deformējošā osteoartrīta) : iekšējā rotācija – abdukcija – addukcija – ārējā rotācija – fleksija. Raksturība muskuļu hipotrofija: adduktoros, iekšējos rotatoros, ekstenzoros.
Vingro atvieglotās, svaru nenesošās pozīcijās (guļus uz vēdera, muguras, sāniem) labi vingrot baseinā, labi izmantot velotrenažieri. Var izm. gūžas loc. trakciju. Smagos gadījumos veic loc. endoprotezēšanu (EP).
Iemesls EP – deformējošā osteoartroze - Parasti slimība sākas vecumā pēc 50 gadiem. Biežāk tā attīstās tiem, kam ir liekais svars, ja strādāts fiziski smags darbs, bijušas locītavas traumas, iekaisumi, dažādas iedzimtas patoloģijas. Slimība sākas pakāpeniski. Sāpēm palielinoties, locītava kļūst stīva un mazkustīga. Deformācijai progresējot, sāpes kļūst pastāvīgas, parādās kāju garuma starpība — slimās kājas saīsinājums. Kājas slimā locītava atrodas viegli saliektā, fiksētā stāvoklī. Attīstās mugurkaula jostas daļas deformācija, jo tiek kompensēts kājas saīsinājums un kustību ierobežojums gūžas locītavā. Galvenā indikācija gūžas locītavas EP ir sāpes.
Endoprotezēšana – loc. virsmu aizvietošana ar mākslīgiem materiāliem.
1)Cervikokapitālā endoprotezēšana – aizvieto tikai femur kakliņu un galviņu.
2)Totālā endoprotezēšana:
Bez cementa fiksācijas (<55 g.v.) – 2 – 4 ned. slogot kāju daļēji, lai protēze labi ieaug kaulā.
Ar cementa fiksāciju (>55 g.v.) – pacients drīkst tūlīt slogot kāju.
3)Virsmas endoprotēze – veic jaunākiem cilvēkiem pie nelielas deformācijas. …
