Fovisms ir modernisks tēlotājmākslas virziens. Tas ir pirmais avangardistu virziens, kas radās pēc Parīzes Komūnas sociālās sakāves neveiksmīgā 1870. – 1871. gada kara. Karš izraisīja pārdzīvojumus. Tad, kad dzīve sāka normalizēties, kultūras jomā parādījās un cita citu apkaroja krasi atšķirīgas tendeces, kas ietekmēja arī mākslu un fovisms bija pirmais mākslas virziens, kas toreiz radās.
Fovisma virziena uzplaukuma laiks bija no 1905. – 1907. gadam.
Fovisms neradās kā virziens, kura dalībniekus vienotu kopīga idejiskā izpausme vai uzskatu kopums, tas izveidojās pārņemot un tālāk pārstrādājot impresionisma un postimpresionisma tradīcijas, galveno uzsvaru liekot uz krāsu kā patstāvīgu un spēcīgu mākslinieciskā efekta sasniegšanas līdzekli.
Savu nosaukumu tas ieguva 1905. gada Rudens salona izstādē, kurā piedalījās visi vienādi noskaņotie mākslinieki novatori: A. Matiss, A. Derēns, M. Vlaminks, A. Markē, E. O. Friēzs, R. Difī, K. van Dongens u. c. Šie mākslinieki bija tik tālu aizgājuši no ierastajiem krāsu risinājumiem, ka L. Voksells viņiem atrada apzīmējumu fauves, kas tulkojumā nozīmē „mežonīgie zvēri”. Paši fovisti lepojās ar šo nosaukumu un nesaskatīja tajā nekā apvainojoša.
…
