Ģeogrāfiskā informācijas sistēma

3. KO VAR IZDARĪT AR ĢIS
Ar ĢIS var izdarīt sekojošus darbus:• sastādīt un uzdot telpiskos vaicājumus, piemēram, noteikt atrašanās vietu pilsētai vai ciemam pēc ģeogrāfiskā garuma/platuma, vai arī - pēc citu apdzīvotu vietu tuvuma (piemēram, Olaine atrodas starp Rīgu un Jelgavu);
• atbildēt uz jautājumiem ātrāk un precīzāk, balstot pieņemto lēmumu uz vaicājuma atbildi no ĢIS;
• padarīt redzamu uz kartes cilvēkam intuitīvi saprotamu informāciju, piemēram, attēlojot priekšpilsētas un dārzkopības kooperatīvus ap lielpilsētu citā krāsā, vai ar skaidri izteiktu šķērssvītrojumu;
• sastādīt un izpildīt telpiskos vaicājumus vienlaicīgi daudzos, dažādos telpiskajos un atribūtu datu komplektos, piemēram, ģeogrāfiskajā kartē, VZD kadastra reģistrā, detaļplānojumā, iedzīvotāju reģistrā un vēl daudzos citos avotos, neatkarīgi no to datu formāta;
• grafiski „pārvietoties” pa datu slāņiem un pēc vajadzības „ieurbties” kādā vietā, lai uzzinātu savstarpējās sakarības un saistības starp informācijas vienībām;
• efektīvāk plānot jebkādus darbus, kas saistīti ar objektu, subjektu vai resursu izvietojumu dabā (telpā);
• ietaupīt līdzekļus tādos darbu veidos, kas ietver, bet neaprobežojas ar: mērīšanu, celtniecību, remontdarbiem, resursu pārvaldību un transporta uzdevumiem;
• izglītot sabiedrību ar aktuālām kartēm un plāniem, grafikiem un tabulām Internetā vai sabiedriskajās apspriešanās - ar kvalitatīvām izdrukām.

3.1. ĢIS informācijas veidi
• Teksta(atribūtu, aprakstošie dati) ir atskaites, dati tabulārā formā (kā Excel izklājlapās) un datu plūsmas, kas var nākt no dažādiem reģistriem un datu bāzēm.
…