Ģeogrāfiskās definīcijas

Aglomerācija – pilsētkopa ar saplūstošu apbūvi, vienotu satiksmes ceļu tīklu un ciešiem savstarpējiem sakariem. Aglomerācijām var būt viens organizējošs centrs – monocentriska aglomerācija – vai vairāki – policentriska aglomerācija.
Antropogēna ainava – cilvēka darbības rezultātā izmainīta dabas ainava.
Bēgļi – personas, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības dēļ sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ.
Cilvēku rases ir noteiktā teritorijā vēsturiski izveidojušās cilvēku kopas, kurām ir līdzīgas fizikālās pazīmes. Šīs pazīmes veidojušās pakāpeniski, piemērojoties apdzīvotās teritorijas dabas apstākļiem
Dabiskais pieaugums (ataudze) – starpība starp gada laikā piedzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. To izsaka promillēs.
Darbietilpīga nozare – saimniecības nozare, kuras produkcijas ražošanas izmaksās lielāko daļu veido izlietotā darba vērtība
Darbspējīgie iedzīvotāji – visi iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam.
Demogrāfija – zinātne par iedzīvotāju skaitu un sastāvu, to izmaiņu cēloņiem.
“Demogrāfiskais sprādziens” – strauja dzimstības un iedzīvotāju dabiskā pieauguma palielināšanās dažādu sociālu un ekonomisku apstākļu dēļ.
Demogrāfiskā politika – sociāli ekonomisku pasākumu sistēma, kuras mērķis ir panākt vēlamu demogrāfisko procesu attīstības tendenci.…