Tā raksta Latvijas Avīze 2005.g. 17.sept. Viens no G.Š. valdības ministriem pat bija spiests atkāpties no mata, jo bija salīdzinājis Bušu ar Hitleru. Toties ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds nicīgi nodēvēja Vāciju par vecās Eiropas pārstāvi iesakot Berlīnei „pārstāt rakt, ja esat nonākuši bedrē”. Lai gan attiecības kopš 2003.g. ir uzlabojušās, tomēr saspīlētas. Tomēr 2003.g. marta laikrakstā Latvijas Avīze tika minēts, ka G.Š. tikšanās laikā ar VVF minējis, ka cer, ka Irākas konfliktu izdosies atrisināt mierīgā ceļā.
Prese vēlēšanu laikā uzsvēra, ka G.Š. 2002.g. atkārtotā ievēlēšana ar niecīgo balsu vairākumu izskaidrojama ar reakciju Elbas plūdu laikā, kā arī antiamerikānisko sabiedrības noskaņojumu, solot nekādā gadījumā nesūtīt karavīrus uz Irāku. 2005.g. kanclera iespējas tikt vēlreiz ievēlētam bija stipri sarukušas, jo uzmanības centrā bija Vācijas ekonomiskā mazspēja un rekordaugstais bezdarba līmeni. 1998.g. sakaujot H. Kolu G.Š. solīja, t.s., „Jaunā centra” programmu, kurā solīja bezdarba līmeni padarīt zemāku par 3,5 %, tomēr 2002.g. bezdarba līmenis pārsniedza 4%. Tika minēts arī arodbiedrību atbalsta zudums, jo tās uzskatīja, ka asais tonis pret turīgajiem ir domāts tikai priekšvēlēšanu posmā. Neskatoties uz viņa pret Irākas karu vērsto noskaņojumu, G.Š. ir pirmais pēckara Vācijas vadītājs, kurš NATO operācijas laikā Kosovā ļāvis armijai iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs. Tajā pašā 2005.g. 17.sept. arī NRA raksta par Vācijas vēlēšanu kampaņu, tomēr liek to nevis 20., bet 7.lpp. Šajā rakstā tika minēts, ka Reuters bija norakstījuši G.Š. jau pirms pāris gadiem. Tomēr Der Spiegel rakstīja, ka G.Š. bija liels Vācijas turku atbalsts. Tika prognozēts tomēr, kas uzvarēs A. Merkele, kas varētu mainīt ASV un Vācijas attiecības, kā arī samazināt bezdarbu. Viens no G.Š. trumpjiem ir spēja uzstāties un izvairīties no neērtiem jautājumiem, tomēr A. Merkeles stingrais raksturs nodrošina viņai strauju virzību pa Kristīgo demokrātu partijas karjeras kāpnēm.
Krievu valodā izdotajiem G.Š. memuāriem priekšvārda autors ir Dmitrijs Medveģevs, kurš izsakās atzinīgi par G.Š. Novērtē viņu kā drosmīgu un min arī, ka bijušā kanclera dzīvē ir sācies jauns posms, kurā viņš darbojas saistībā ar Nord Stream gāzes vadu. Medveģevs atzīst, ka grāmatā G.Š. ir skops ar detaļām, kā arī tā nav secīgu notikumu izklāsts – tā drīzāk esot Vācijas vēsture globālā kontekstā ar īsiem spriedumiem par Eiropas tagadni un nākotni.
Par G.Š. politisko bilanci var diskutēt, bet Spiegel raksta, ka viens fakts nav apstrīdams – Vācijai ar viņu nekad nebija garlaicīgi.
…
