Loģika - pamatjēdzieni

Loģikas vēsturei ir apmēram 3000 gadu. Loģiskās formas pētīšanu uzsāka Seno Austrumu domātāji. Bija cieši saistīta ar filozofiju. Loģikas attīstība turpmāk bija saistīta ar Aristoteļa darbu interpretācijām un komentāriem.
Aristotelis (384.-322.p.Kr.) –sengrieķu filozofs, 1. loģiķis, siloģisma tēvs. Siloģisms ir tas pats, kas premisas un konklūzijs. Aristotelis ir pirmais autors, par kuru var runāt, kā saistītu ar loģiku.
Vienā laikā uzmanību pievērsa cilvēku tikumībai, dzīvei. Vieni bija sofisti, Aristotelis uzskatīja, ka sofisti nav labi, bet viņi bija tuvu loģikai. Aristotelis piedāvājis vairākus formālās loģikas variantus. Taču salīzdzinoši maz sarakstītā saglabājies.
Filozofijas stūrakmeņi:
Aristotelis (384-322 p. Kr.)
Porfīrijs-romiešu filozofs, sarakstīji daudz par kristiešiem, neoplatonists, īpaši liels ieguldījums; Boēcijs- tulkojis Aristoteļa traktātus latīniski, Petrus Hispanus
Porfīrija koks – Substance (augstākā kategorija)
Mēbele(substance)
Galds
Rakstāmgalds ēdamgalds
Aristoteliskā loģika – kopīgā iezīme tāda, ka tā darbojas dabiskās valodas(valoda, kurā runājam) ietvaros.

Viduslaiki
Loģikas pamatproblēmu apspriešana noritēja teoloģijas ietvaros. Reliģija – tā laikmeta garīgās kultūras pamats. Komentāri un Aristoteļa darbu interpretācija.
…