Gēte "Fausts"

„Fausts” ir darbs, kas atspoguļo ļoti gudra un spēcīga zinātnieka Fausta vēlmi izzināt pasauli un uzzināt, kas no kā ir cēlies, visa pirmsākumus. Faustam viss neizdodas kā iecerēts, jo Mefistofelis ir klāt, lai novestu Faustu no pareizā ceļa. Mefistofelis atspoguļo kā ļauno garu, kas noniecina cilvēkus un bojā cilvēku dzīves, taču Fausts noslēdz līgumu ar Mefistofelis par to, ja viņš jutīsies pilnīgi laimīgs, tad Mefistofelis iegūst viņa dvēseli. Tad nu sākas viņu piedzīvojums, kad ļaunais gars ir izdomājis, ka spētu padarīt Faustu laimīgu ar dažādām baudām, kas ir saistītas ar dzeršanu, taču tā nenotiek, jo Faustu tas nemaz nesaista. Tad Mefistofelis ved Faustu pie raganas, kur viņu pārveido par skaistu, jaunu cilvēku, kas iemīlas Grietiņā, taču arī ar mīlestību Faustam neiet kā iecerēts, un nabaga Grietiņu viņš noved līdz cietumam, jo tā noslīcina savu bērnu; māte – iedzer indīgo dziru, bet brālis iet bojā divkaujā ar Faustu. Viņa neiet ārā no cietuma, jo ir sajukusi prātā un murgos redz Faustu gan kā glābēju, gan kā mīļoto, gan kā slepkavu.…