Ģimenes psiholoģija

Jēdziens „ģimene” cēlies no latīņu val. „fames” – „izsalkums” – vieta, kur remdēt izsalkumu.

Jēdziena „ģimene” skaidrojumi:
kopā dzīvojoši c-i (shēma: es+es+es+es+........) (K.Viteners),
grupa, kurā cilvēks aug un tā nosaka cilvēka attieksmi pašam pret sevi un pret citiem un tā ir vieta, kur attīstās cilvēka dzimta (Peziškjans)

Virdžīnija Satīra: ģimene un sabiedrība ir viens un tas pats modelis (viens lielāks, otrs mazāks). Uzsvēra, ja grib mainīt sabiedrību, jāmaina ģimene. Pamatkomponenti, skatot ģimeni:
katra ģimenes locekļa pašvērtējums,
likumi, kādi valda ģimenē (jābūt visiem saprotamiem, jārada drošības izjūta),
komunikācijas veids ģimenē (tieša vai pastarpināta),
kādā veidā ģimene sadarbojas ar citām ģimenēm.

Kā ģimene atšķiras no citām sociālajām grupām:
ģimenē jāpieņem mūs tādus, kādi esam,
ģimenē vienmēr ir vairāku paaudžu perspektīva,
paaudzes ir radniecīgas un tas rada eksistenciālo nozīmi katra cilvēka dzīvē,
katrai paaudzei ir savas robežas un savi uzdevumi,
katrai ģimenei ir savi mīti, vēsture utt.,
ģimene vienmēr ir saistīta ar materiālo un dvēselisko.…