I. Laulības noslēgšana. Laulības spēkā neesamība.
Avoti:
1. Civillikums,
2. Likums par civilstāvokļa aktiem, 1993.g. 21. okt.
3. Tieslietu ministrijas instrukcija, 1998.g. 2. sept. “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”.
4. MK noteikumi Nr. 142. 1998.g. 21. apr. ”Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs”
5. Satversme – 8.nodaļa “Pamattiesības”
6. Likums par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu. 1994.g. 15 jūn.
Latvijā ir tendence samazināt laulības.
Izšķir: civillaulību – noslēgtu dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, faktisko kopdzīvi – kas dzīvo kopā bez laulības. Latvijā faktiskai kopdzīvei nav tiesisku seku!
1. Saderināšanās jēdziens un noslēgšana.
26.p., 31.p.
CL 26.p. Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu. Līgumsods, kas noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā nav spēkā. No 26.p. izriet, ka saderināšanās nedod tiesības prasīt tiesas ceļā šī līguma izpildi. Piespiedu līdzekļi nav spēkā. piem., līgumsoda maksāšana. Romiešu tiesībās saderināšanās līgumi bija jāpilda.
2. Saderināšanās atcelšanas tiesiskās sekas.
Mantiskā sekas var rasties, ja saderināšanās ir saistīta ar saderināšanās dāvanām.
CL 27.p. Ja saderināšanos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Tiesība atprasīt dāvanas nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet mirušā celto prasību mantinieki var turpināt. Šī tiesība ir personiska rakstura tiesība t.n., ka prasīt dāvanu atdošanu var tikai pats saderinātais. Celt šo prasību var tikai pret otru saderināto, bet to nevar izmant0ot mantinieki. Ja prasība ir celta un saderinātais aiziet bojā, tad gan mantinieki var prasīt. Saderināšanās dāvana nav jāatdod:
1. ja saderinātais dāvinātājs miris; 2. Dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla; 3. Dāvinātāja
uzvešanās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulībām atteikties.
CL 28.p. Ja viens no saderinātajiem bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai tā uzvedas, ka šī uzvešanās ir otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulībām atteikties, šis pēdējais saderinātais, viņa vecāki vai personas, kas kaut ko izdevušas saderināto labā, var prasīt no vainīgā lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas viņiem cēlušies sakarā ar to, ka viņi nākamās laulības izredzē kaut ko izdevuši vai noslēguši kādas saistības. Pats saderinātais var prasīt no otra, kas devis iemeslu atcelt saderināšanos, lai atlīdzina zaudējumus, kurus viņš cietis no tādas darbības, kas attiecas uz viņa mantu un varbūtējo peļņu un ko viņš izdarījis sakarā ar nodomāto laulību. Zaudējumu atlīdzības apmērs saskaņojams ar vainīgā sabiedrisko stāvokli un mantas līdzekļiem.
CL 31.p. Nosaderināšanās izrietošās prasības noilgst viena gada laikā, skaitot no tās dienas, kas saderināšanās atcelta vai kad saderinātais no tās atkāpies, izņēmums ir , ja sieviete gaida bērnu, tad noilgumu skaita no tās dienas, kad viņa dzemdējusi, ja tajā laikā saderināšanās jau bijusi atcelta vai saderinātais no tās bijis atkāpies.
3.Laulības noslēgšanas noteikumi.
Laulību var noslēgt gan dzimtsarakstu nodaļā, gan baznīcā ar vienām tiesiskām sekām.
Lielākajā Eiropas daļā atzīst tikai laulību, kas noslēgta valsts institūcijā.
Neatkarīgi kur noslēdz laulību – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcām ir jāievēro CL 32 – 38.p. t.i. šķēršļi laulības noslēgšana.
1. Noteiktais vecums: laulību var noslēgt no 18 gadu vecuma, (izņemot 33.pantā paredzētos gadījumus- izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanas var doties laulībā persona, kas sasniegusi 16.g. vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu pers. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas to dod, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai ieceltie aizbildņi). Izņēmums: viens no laulātajiem var būt nepilngadīgs, ja sasniedzis 16.g. vecumu, otram jābūt pilngadīgam. Jābūt vecāku vai aizbildņu piekrišanai. Ja vecāki bez svarīga iemesla to nedod, tad to var dot bāriņtiesa.
2. Aizliegta laulības noslēgšana personām, kuras tiesa atzinusi par rīcībnespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ.
3. Aizliegta noslēgt laulību radiniekiem taisnā līnijā, bāliem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām.
4. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām.
5. Aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto ( jo ir vecāku- bērnu attiecības), izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības.
6. Aizliegtas laulības starp aizbildni un aizbilstamo, aizgādni un aizgādnībā esošo. Pretējā gadījumā jāizbeidz šīs tiesiskās attiecības.
7. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā. Ar “ jaunu laulību” saprot laulību, kas noslēgta likumā noteiktā kārtībā – dzimtsarakstu nodaļā, baznīcā, Latvijas konsulārajās un diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
4. Laulības noslēgšanas noteikumi.
5. Izsludunāšana.
CL 40.p.- 58.p.
“ Likums par civilstāvokļa aktiem” 13, 21.panti.
Latvijā ar vienādām tiesiskām sekām ir laulības gan noslēgtas dzimtsarakstu nodaļā, gan baznīcā. CL 51.p. norādīts kādu konfesiju garīdzniekiem ir tiesība laulāt – Ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu, Mozus ticīgo ( judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem. Katras konfesijas vadība nosaka kurš garīdznieks ir tiesīgs laulāt.
Laulības reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija reliģiskām organizācijām. Un to var realizēt tikai likumā paredzētā kārtībā reģistrētās reliģiskās organizācijas. Ne visiem uzskaitīto konfesiju garīdzniekiem ir tiesība veikt laulības reģistrāciju, taču visiem ir tiesība veikt salaulāšanas ceremoniālu (nerada laulības tiesiskās sekas, laulībai ir vispirms jābūt vispirms reģistrētai dzimtsarakstu nodaļā)
…
