Cilvēka uzvedība veidojas grupā, sabiedrībā, tādēļ uzvedības izpausmes nevar izprast atrauti no tās. Dzīves laikā esam nešķirami saistīti ar citiem cilvēkiem un cilvēku grupām.
Cilvēks ir daudzu un dažādu grupu loceklis un kļūst par personību, iekļaujoties tajās, piedaloties to dzīvē un darbībā, pieņemot grupas normas, vērtības un uzvedības standartus.
Ienākot šajā pasaulē, mēs nokļūstam sev tuvu cilvēku sabiedrībā – ģimenē. Tā ir pirmā grupā, ar kuru mēs iepazīstamies. Visu mūžu cilvēki dzīvo grupās. Katrā no tām veidojas noteiktas attiecības. Grupa ir daudzpusīgs jēdziens; tas neaprobežojas tikai ar ģimeni, draugu kopu vai klasi.
Sociālā grupa ir skaitliskiierobežots cilvēku kopums, kam piemīt kādas noteiktas kopīgas pazīmes (piemēram, kopīga darba vai macību vieta, savstarpēja mijiedarbība un simpātijas, līdzīgs ienākumu līmenis, interese par rokmūziku utt.).
Ne katrai grupai ir nepieciešama tās locekļu tieša fiziska klātbūtne. Piemeram, ja kafejnīcā cilvēki satiekas un pie galdiņa runājas, tad viņi veido grupu. Šīs grupas pastavēšanai ir nepieciešama viņu reālā fiziskā klātbūtne; kad viņi dodas projām, grupa beidz eksistēt.
Savukārt piemēram klase saglabājas arī tajā laikā, kad klasesbiedri pēc stundām dodas uz mājām vai arī kad ir brīvlaiks. Latvijas skolēni arī veido grupu, bet viņi nekad nesatiekas visi kopā.
Tātad vienu grupu pastavēšanai ir nepieciešama tieša fiziska klātbūtne, bet citu pastavēšanai tā nav nepieciešama, tāpēc vienlaikus mēs varam piederēt pie vairākām grupām.…
