Grupu psihoterapija, psihoterapijas grupu klasifikācija

Grupu psihoterapijas attīstības un veidošanās aizsākumi meklējami Amerikā. XX gs. 40-jos gados Amerikā bija vērojams daudzu grupu psihoterapijas veidu aktualizēšanās un izplatīšanās. Taču pēdējā pusgadsimta laikā tā ir ieņēmusi arvien lielāku īpatsvaru psihoterapijā gan rietumos, gan arī Eiropā.
Grupu psihoterapijas pamatā sākotnēji tika izmantoti psihoanalīzes pamatprincipi. Savukārt mūsdienās praktiski visas psihoterapijas skolas ir izveidojušas savus modeļus darbam ar grupām. Grupu psihoterapija - tā ir metode, kuru izmanto dažādi psihoterapijas virzieni. (Рудестам, 1999)
Sākotnēji grupu psihoterapija tika izmantota tikai darbā ar cilvēkiem, kuriem ir neirotiski traucējumi. Lielākā daļa praktiķu uzskatīja, ka ideāli grupu psihoterapijas klienti ir personas ar neirotiskiem simptomiem un problēmām. Novērojot to, ka pacienti bieži vien jūtas bezpalīdzīgi, pamesti likteņa varā un apvainojušies uz visu pasauli par savām slimībām, grupu psihoterapijas speciālisti grupu terapiju sāka izmantota darbā gan ar smagi slimiem cilvēkiem, gan ar viņu tuviniekiem, palīdzot slimniekiem un viņu tuviniekiem reāli izvērtēt savu stāvokli, pastāvošās iespējas un pieņemt to, kas ir neizbēgams.
Attīstoties grupu psihoterapijai šī terapijas un psiholoģiskās konsultēšanas forma tika pielietota gan medicīnā psihiatriskās un somatiskās klīnikās, gan skolās un dažādos psiholoģiskās attīstības centros, tomēr bija nepieciešami vairāki gadu desmiti līdz grupu psihoterapija tiktu atzīta sabiedrībā un plaši piemērota praksē.…