Iekšējais konflikts ir nemiers, kas plosās indivīda iekšienē. Tas vērojams gadījumos, kad indivīda pieredzei, interesēm, mērķiem, vērtību sistēmai jāpārveidojas, jāpaplašinās ārpus ierastās komforta zonas robežām vai arī, kad šie personības elementi nonāk pretrunā cits ar citu, radot emocionālu disonansi (nesaskaņu). Iekšējais konflikts parāda atšķirību starp to, ko jūs šķietami vēlaties, un to, ko darāt, lai piepildītu savas vēlmes. Tas traucē jūsu ikdienas dzīvi un dažiem cilvēkiem pat laupa spēju brīvi rīkoties.
Ja iekšējais konflikts nomoka vieglā formā, jūs ciešat no galvas un varbūt no muguras sāpēm. Labākais pretlīdzeklis šāda veida konfliktam ir stresa nomākšanas paņēmieni. Ja stress sasniedz tādu līmeni, ka organisms liekas kā „izdedzis”, iestājusies iekšējā konflikta otrā stadija. Ja jūs vajā domas par pašnāvību, sasniegta jau konflikta trešā stadija.
Indivīda spēja tikt galā ar iekšējiem konfliktiem apliecina, cik veiksmīga būs viņa izturēšanās savstarpējos konfliktos. Bez iekšējās savaldīšanās nav iespējams noregulēt ārējos konfliktus.
Noteikt, vai pašlaik ciešat no iekšējiem konfliktiem, palīdzēs atbildes uz šādiem jautājumiem:
• Vai ir kāds cilvēks, no kura cenšaties izvairīties? Izvairīšanās ir aizsargmehānisms, kas parasti tiek iedarbināts neliela stresa vai konflikta gadījumā.
• Vai meklējat veidu, kā atbrīvoties no spriedzes, ko sagādā ikdienas darbs? Viens no filozofijas virzieniem māca, ka mēs „izvēdinām” nepatīkamās domas un sajūtas, novirzot enerģiju uz citām darbībām. Dažiem tas palīdz. Svarīgi, lai mēs apzinātos vajadzību „izvēdināt galvu”, jo šāda nepieciešamība ir vēl viens pierādījums iekšējā konflikta pastāvēšanai.
• Vai jums grūti darba dienas beigās nolikt pie malas darba problēmas un arī pēc tam, kad esat aizvēris biroja durvis, joprojām domājat tikai par tām? Ja raizējaties par kādu lietu, visticamāk arī izjūtat satraukumu par to, ka neesat atradis izeju no situācijas. Konflikts ir barometrs, kas apliecina mūsu bažas. Nespēja „atslēgties” norāda , ka cilvēka iekšienē viss klusībā vārās un mutuļo, un tā ir izteikta iekšējā konflikta pazīme.
• Vai nepacietība un neiecietība jūs nomoka vairāk nekā agrāk un nekā jūs to vēlaties?
• Vai jums šķiet, ka dzīvē atlicis pavisam nedaudz iespēju? Tas nozīmē, ka esat sapinies „obligāto saistību” valgos.
• Vai secināt, ka aizvien biežāk sūdzaties un sūrojaties par sīkumiem?
• Vai pēkšņā enerģijas uzplūdā mēdzat uzsākt vairākus projektus vienlaicīgi un pēc tam pametat tos nepabeigtus?
• Vai ik reizi atrodat „pilnīgi pamatotu iemeslu”, lai neko nemainītu savā dzīvē?
Ja piekrītoši atbildējāt uz lielāko daļu vai pat visiem šiem jautājumiem, nekrītiet izmisumā. Tā atbildētu vairums cilvēku. Iekšējie konflikti ir kā trauksmes signāli, kas norāda, kur tiek nelietderīgi tērēta jūsu enerģija un kam būtu jāpievērš īpašā uzmanība.
Kas attiecas uz iekšpersonisko konfliktu risināšanu, tad ar to tiek saprasta personības iekšējās pasaules komponentu saskaņotības atjaunošana, psihes vienotības nostādīšana, dzīves attiecību pretrunu asuma samazināšana. Iekšpersonisko konfliktu atrisināšanu ietekmē pasaules uzskatu nostādnes, gribas īpašības, temperaments, personības dzimumdzīves īpatnības.
Iekšpersonisko konfliktu risināšanas mehānismi ir psiholoģiskās aizsardzības mehānismi: noliegšana, projekcija, regresija, apspiešana, izolācija, introjekcija, intelektualizācija, anulēšana, sublimācija, racionalizācija, reaktīvā izveidošanās, kompensācija, identifikācija un fantāzija.
…
