1. 1889. gada tiesu reformas Baltijā.
1889. gada 9. jūlija likums par tiesu reformu Baltijas guberņās noteica, ka Krievijas impērijas 1864. gada tiesu ustavi tiek piemēroti arī Baltijas guberņās.
Līdz ar to Baltijas vecās feodālās kārtu tiesas tika nomainītas ar buržuāziska rakstura Krievijas impērijas tiesām. Tieslietu ministrs iecēla vienpersoniskas miertiesas. To apelācijas instances bija miertiesnešu sapulces. Kā augstākās tiesas arī Baltijas guberņās tika nodibinātas apgabaltiesas, kas izsprieda svarīgākās civillietas un krimināllietas. Baltijas apgabaltiesās nebija paredzēti zvērinātie piesēdētāji. Baltijas provincēs netika nodibināta arī tiesu palāta. Visas vietējās apgabaltiesas skaitījās padotas tiesu palātai Pēterburgā. Tātad Baltijas apgabaltiesu spriedumus varēja pārsūdzēt apelācijas kārtībā tikai Pēterburgas tiesu palātā.
Līdz ar tiesu reformu Balt. g-ās stājās spēkā arī Krievijas impērijas prokuratūras un advokatūras noteikumi.
Baltijas dzimtbūtniecisko tiesu paliekas pēc 1889. gada reformām vēl saglabājās pagasta tiesu organizācijā. Pārsūdzības par pagasta tiesu spriedumiem un lēmumiem iztiesāja zemnieku virstiesa. Zemnieku virstiesas sastāvs: priekšsēdētājs, ko amamtā iecēla tieslietu ministrs, un locekļi- attiecīgo pagasta tiesu priekšsēdētāji, kurus pieaicināja pēc kārtas. Zem. Virstiesas sastāvā bija jābūt ne mazāk par trīm personām.
Impērijas tiesu iestādes, kas 1889. gadā tika nodibinātas B. g-ās, piemēroja 1864. g. Civilprocesa un kriminālprocesa ustavus. Likums noteica, ka Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes g-ās tiesāšanai jānotiek krievu valodā.lprocesa ustavus. a
2. Tiesības un tiesu iekārta Vitebskas guberņas Latgales apriņķos.
3. Baltijas vietējo likumu kopojums (I – III daļa).…
