Analoģija: 1) Likuma a. ir tad, ja no atsev. ties. normas tiek izsecināts vispārīgs ties. noteikums. 2)Tiesību a. ir tad, ja no vairākām radniec. ties. normām tiek izsecināts visp. princips un attiecināts uz konkr. dzīves gadījumu.
ES CT avoti: Primārie un atvasinātie tiesību akti, ES starptautiskie līgumi, EK tiesas judikatūra, Vispārējie tiesību principi. Starpt. tiesībām ir būtiska nozīme arī CT nozarē, jo, balstoties uz pasaules pieredzi tiesību jomā pieņem arī t. normas, kas ir mūsdienīgākas par nacionālā likumdevēja pieņemto likumu normām. CT nozarē esošo starpt. tiesību uzdevums ir nepiecieš. tiesisk. ietvara radīšana, lai novērstu dažāda veida konfliktus starp fiz. un jur. personām dažādās valstīs.
Att-bas vēsture CT: pamatā ir romiešu t., ģermāņu t., Baltijas guberņu likumu kopojums (1864g.), attīstītāko Eiropas valstu kapitālis. valstu pieredze. Civilt.-bu normas tika izkaisītas uz dažādiem avotiem. K. Ulmanis uzdeva juristiem sakopot civilt. normas vienā avotā un izdot CL. 1938.g. stājās spēkā LR CL, kurš sastāv no 4 d.: ģimen., mantojum., lietu un saist. tiesībām. CL bija spēkā līdz 1940g. Kad Latviju iekļāva PSRS sastāvā, CL novietoja arhīvā, un to nedrīkstēja izmantot. CL atkal stājās sp. 1992.g. 1.sept.
Avoti: Visp.t.princ. – vispāratzītas tiesību pamatnostādnes un vadošas idejas, kas tiek izmantotas, lai konkretizētu ties. normu saturu. Būt. Nozīme tiem ir normu iztulkošanā un likuma robu aizpildīšanā. Ieradumu jeb paražu t.: rada nevis likumdevējs raxtīto robu aizpildīšanā, bet gan pati sab-ba ilgstošās un patstāvīgās prakses rezultātā. Tiesu prakse: pielietojot to rodas pieredze CT jautājum u risināšanā. Tiek piemērota judikatūra. J. Ir spēkā stājušies ar laubiem un pareiziem atzītu tiesību nolēmumu kopums. T. doktrīna: jēdziens radies, izpētot tiesības, analizējot un izskaidrojot teorēt. Uzskatus, kas ietverti mācībgrāmatās, likumu komentāros, zinātn. rakstos, rokasgrāmatās, monogrāfijās u.c. publikācijās. T.d. ietekmē tiesu praksi, sniedzot jaunas idejas, vērtējumus, ka arī norādot uz tiesu prakses nepilnībām.
Piemērošana CT normu: CT normas tiek piemērotas attiecībā uz reālajā dzīvē notiekošajiem gadījumiem. Šo normu uzdevums ir atrisināt tiesisk. raxtura konfliktus un juridiski izvērtēt strīdīgas situācijas. Šīs t. normas piemēro, kad radies konflikts, un pirms iespējamā konf. rašanās, piem., sastādot civiltiesisko līgumu. Piemērojot CT normas ir jārāda tāds tiesisk. stāvoklis, kas samazina konflikta rašanās varbūtību un izveidojot nākotnē iespējamo konfliktu risināšanas mehānismu.
Iztulkošana CT normu: Tiesību iztulkošana ir viens no juristu intelektuālā darba teorētiski piesātinātākajiem veidiem, kas dod pamatu to dēvēt par zinātniski pētniecisku darbu, it īpaši jomā, „ko likumdevējs būtu gribējis teikt jaunā lietu kārtībā, tas ir, sociālās dzīves realitāte ir radikāli mainījusies.Iztulkošanas mērķis ir iztulkot normas satura tiesiski saistošo jēgu. Normas tulkojamas pēc to jēgas, pēc likuma sistēmas pamata un mērķa, pēc analoģijas. Iztulkošana ir radoša atziņa; tā ir ar noteiktām metodēm veikta patiesības atrašanas māksla, māksla likuma saturu un jēgu savā būtībā padarīt saprotamu un atzītu. Juristam iztulkojamais teksts interesē tādēļ, lai, pamatojoties uz „ratio legis”, pieņemtu „iespējami atbilstošāku lēmumu.
…
