Ievads ekonomikā. Ārējās ekonomiskās attiecības

Angļu sterliņu mārciņa tika uzskatīta par otro rezerve valūtu aiz dolāra. Pēdējais bija zelta devīžu standarts. Visas valūtas tika pakārtotas dolāram. Ja kāda no nacionālajām valūtām draudēja izjaukt valūtas kursu, tai šī nauda bija jādevalvē vai jārevalvē. Šīs sistēmas pastāvēšanai problēma radīja dolāra bads. Valstīm, lai tās norēķinātos bija nepieciešams vai nu dolārs, vai zelts.
Ar laiku dolāru bads pārauga tā pārsātinājumā. Karā cietušās valstis atguvās un sāka ‘’ievākt’’ savu daļu no dolāriem konkurējot ASV tirgū un saņemot naudu balstoties uz Maršala plānu. Aukstais karš ar Krieviju spieda ASV izlietot lielus līdzekļus kara bāžu uzturēšanā. Līdz ar labklājības līmeņa augšanu palielinājās tūristu skaits, kas brauc no ASV uz Eiropu un katrs vidēji atstāj 1000$. 50. Gadu beigās citas valūtas ieguva brīvi konvertējamas valūtas statusu, līdz arto zuda nepieciešamība norēķināties tikai ar dolāriem. ASV izpārdeva zeltu un rīcībā esošo dolāru nodrošinājums saruka. Būtisku lomu nospēlēja 1965. Gadā Francijas prezidenta palaistās baumas par to, ka dolāram nav vērtības izraisīja masveida dolāru pārkonvertizāciju, kas vēlāk noveda pie dolāra devalvācijas. Izveidojās situācija, kad amerikānis ar pilnu maku ar dolāriem nevarēja noīrēt pat istabu ārpus valsts robežām.
Pēc tam tik izveidota Jamaikas valūtas sistēma, kas padarīja zeltu ne vairs kā naudu, bet gan cēlmetālu. 3
…