Marģers Skujenieks
(1886.gada 22.jūnijs - 1941.gada 12.jūlijs)
Marģers Skujenieks bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists. Divas reizes bijis Latvijas Ministru prezidents, vēlāk vadījis Latvijas Olimpisko komiteju. Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. Pēc okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1941. gadā.1918. gadā Marģers Skujenieks vadīja Demokrātiskā bloka sēdes, sagatavojot Latvijas neatkarības deklarēšanu. 17. novembrīprezidēja Tautas padomes pirmajā sēdē un ievēlēja par priekšsēdētāja Jāņa Čakstes otro biedru. Piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanā 18. novembrī. 1919. gadā Latvijas delegācijas loceklis Versaļas miera konferencē Parīzē. Organizēja Valsts statistisko pārvaldi. 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, bija Satvermes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs un viens noSaeimas vēlēšanu likuma autoriem.
Gustavs Zemgals
(1871.gada 12.augusts - 1939.gada 6.janvāris)
Gustavs Zemgals bija otrais Latvijas Valsts prezidents.1918. gadā, iesaistījās Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes darbībā, kur pārzināja okupēto Latvijas apgabalu lietas, kā arī pildīja LPNP sakarnieka funkcijas ar Demokrātisko bloku. 1918. gada 18. novembrī vadīja Latvijas Republikas proklamēšanas sēdi. 3. decembrī ievēlēja par Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāju. Tuvojoties lieliniekiem, Tautas padome savu priekšsēdētāju Jāni Čaksti kopā ar viņa biedru G. Zemgalu deleģēja uz ārzemēm Latvijas interešu aizstāvēšanai. Jau 1919. gada martā G. Zemgals atgriezās Latvijā, kur Liepājā centās restituēt Tautas padomi tās agrākajā sastāvā. Pēc atgriešanās Rīgā G. Zemgalu 4. jūlijā atkal ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Viņš tika ievēlēts arī par Tautas padomes viceprezidentu. …
