Latvijas Banku sektora veidošanās par diezgan svarīgu elementu kļūst informatīvs nodrošinājums, kura organizācija tiek noteikta ar to sfēras objektu, uzdevumu, datu sastāvu un ar visu automatizētās banku sistēmas lietotāju informatīvu prasību kopumu.
Automatizēto informatīvo tehnoloģiju attīstība ieradās Latvijas banku sistēmā no paša tās veidošanas sākuma jaunu, tirgu attiecību apstākļos. Uz pirmajiem Latvijas attīstījušas ekonomikas etapiem banku kapitāli izveidojās salīdzinošu vienkāršu operāciju pamatā. Īstermiņa kredītu izdošana valūtā aktīva dolāra kursa pieauguma laikā nodrošināja simts procentu rezultātu bankām, bet vienīgā iespēja iedzīvotājiem aizsargāt savus līdzekļus no ātriem inflācijas tempiem deva fizisku personu ietaupījumu pieaugums. Tieši uz šī attīstību etapa bankas radās un zūdās kā ziepjaini burbuļi.
Naudas masas (kura tiek izmantota bankās) plūsma pazemināšanas, pastāvīgu izmaiņu un attīstības no valsts pārvaldes institūciju, Centrālas bankas un likumdošanas struktūras puses apstākļos bankas sāk meklēt jaunas līdzekļu saistīšanas formas un īpaši efektīvus aktīvu izvietojumu lēmumus. Banku sfērā mainās administratīvi pārvaldes personāla attieksme pret tirgu situācijas analīzi un alternatīvu lēmumu izvēli. Vel aktīvāk realizēsies jauni pakalpojumu veidi, tādi kā fondu un karšu operācijas, iedzīvotāju ieguldījumu uzskaite, darbs ar dārglietām, hipotekāras un tirgus operācijas, investīciju darbība, starptautiskie maksājumi un t.t. Daudzas bankas sāk piešķirt savus pakalpojumus Interneta tīklā, kurš kļūst par neatņemamu banku tehnoloģiju daļu.
Mūsdienu informatīvu tehnoloģiju attīstība banku darbībā iet pa dažiem virzieniem. Latvijas specifikai banku tehnoloģiju automatizācija ir tradicionāla. Automatizēto banku tehnoloģiju veidošana un funkcionēšana pamatojas uz sistēmu tehniskiem principiem un cieši saskaras ar saskarīgu zinātnisku disciplīnu un virzienu rindu , tādu kā ekonomiska kibernētika, kopēja sistēmu teorija, informācijas teorija, ekonomiska-matemātiska banku situāciju un procesu modelēšana, analīze un lēmumu pieņemšana. Automatizācijas procesa attīstība pieveda pie daudzveidīgu banku struktūru piedāvājuma, kas ir nosacīts ne tikai ar lielu informatīvu produktu firmu-izstrādātāju daudzumu, bet arī ar pašu banku atšķirību pēc izpildāmām funkcijām un banku lietas virzieniem.
Tagad komercbanku vairākuma informatīvu tehnoloģiju automatizācija ir atšķirīgas funkcionālas apakšsistēmas (moduļu) un darbvietu kopums. Kompleksa pieejas trūkums pie automatizācijas un nepietiekama atsevišķu banku moduļu integrācija pamudina pie īpašiem, lokāliem lēmumiem, kuriem ir šauri specializēta savrupība. Tomēr pieredze un kompleksa pieeja pie banku darbības automatizācijas, kas iznāk uz pasaules finansiālus tirgus, uzsver pārejas nepieciešamību no īpašiem lēmumiem automatizācijas jomā pie sistēmiskiem, tas ir visa mūsdienu metožu un informatīvu tehnoloģiju līdzekļu asortimenta izmantošana.
Cits būtisks informatīvu tehnoloģiju attīstības virziens ir grāmatvedību uzskaites standartizācija. Jauni grāmatvedību uzskaites likumi ir ieviesti, lai atrisinātu aktuālu banku industrijas problēmu rindu. Tiem attiecas: pārskata (bilances) pamatveida informatīvuma paaugstināšana uz dziļākas analītisku kontu detalizācijas, bilances kontu un to struktūru pārkārtošanas skaitļa palielināšanas, standartizācijas un finansiālas pamatpārskatu samazināšanas rēķina. Tagad skaidri ir izsekota atiešana no tieši automatizēto banku sistēmu grāmatvedību nostādīšanām operāciju dienas pamatā.
Neskatoties uz to, ka ievedamie grāmatvedību uzskaites likumi pamatojas uz nepārtrauktas darbības, uzskaites likumu nemainības, ienākumu un izdevumu atspoguļojuma pēc kases metodes, atsevišķa aktīvu un pasīvu atspoguļojuma un operāciju (kuri tiek veikti dienā) atspoguļojuma principiem mūsdienu augsttehnoloģiskā automatizētā banku sistēma — tas ir efektīvs kontroles līdzeklis par pašreizēju finansu-kredītu bankas darbības attīstību un to nākotnes prognozēšana. Jebkurā bankā tāda sistēma kļūst par dzīves nepieciešamu komponenti katrā banku darbības posmā.
Kā tika teikts sākumā, informatīvs nodrošinājums ir svarīgs elements Latvijas banku sektora veidošanās.
Galvenais datora informatīva nodrošinājuma organizācijas virziens ir bāžu un banku datu tehnoloģija. Banku darbības informatīva nodrošinājuma organizācijai ir liels prasību daudzums. Vissvarīgākie no tiem ir: darba nodrošinājums ar datiem reālā laikā daudziem lietotājiem; datu eksporta/importa iespējas piešķiršana dažādos formātos informācijas apmaiņai; banku informāciju glabāšanas un pārraides drošība; informācijas integritātes saglabāšana aparatūras darbības spējā.
Datu bāžu izmantošanas un veidošanas teorijas un prakses attīstība pieved pie platāka jēdziena — datu noliktava. Tas var būt centralizētā datu bāze, kas apvieno informāciju no dažādiem avotiem un sistēmām un piešķir savāktus datus pēc pēdējo lietotāju pielikumiem. Vienots informatīvs izplatījums, kas ir radīts uz informatīvu noliktavu tehnoloģiju pamata, kalpo par bāzi daudzveidīgu analītisku un pārvaldes pielikumu realizācijai. Pie tiem var pieskaitīt kredītu un apdrošināšanu risku novērtējumu, tendenču prognozi finansiālos tirgos, mahināciju atklāšanu ar kredītu kartītēm un daudz citu. Svarīgs mūsdienu banku sistēmu jauninājums ir pieejas pie informatīva nodrošinājuma projektēšanas, kas ļauj bankas speciālistiem patstāvīgi modificēt un papildināt informatīva modeļa vārdnīcu banku produktu vai pakalpojumu terminos, kas ir piešķirami klientiem.
Ātrs zinātniski tehniska progresa pieaugums un jaunas informatīvas tehnoloģijas izrāda būtisku ietekmi un uz kopēju bankas pievilcības novērtējumu. Tehnoloģiska procesa attīstība ļauj ne tikai palielināt dokumentu apstrādāšanas un kasu operāciju veikšanas ātrumu, bet arī paplašināt klientūru. Pateicoties Internetam klients-banka kopsakarība kļūst par operatīvāku, kas ļauj arī diferencēti strādāt ar pasūtītāju atkarībā no individuālām priekšrokām, tieksmes uz riska un klienta portfeļa formēšanas. Bet informatīvu tehnoloģiju attīstība ļauj nozīmīgā pakāpē saīsināt distanci starp ražotāju un banku pakalpojumu patērētāju, būtiski paasina starpbanku konkurenci, bet tātad, palīdz banku apkalpošanas attīstībai, gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā.
Tādā veidā, mūsdienu automatizētā banku sistēma (bāzisks komplekss) ļauj organizēt ātru un kvalitatīvu klientu apkalpošanu pēc plaša pakalpojumu spektra. Funkcionāli sistēmas pamatmoduļi realizē visus banku pakalpojumu veidus: aprēķina-kasu juridisku personu apkalpošana; banku-korespondentu kontu apkalpošana; kredītu, depozītu un valūtu operācijas; jebkuri privātpersonu ieguldījumu veidi un operācijas pēc tiem; fondu operācijas; norēķini ar plastiku kartīšu palīdzību; grāmatvedību funkcijas; analīze, lēmumu pieņemšana, menedžments, mārketings un citi.
Neapstrīdami, Latvijas banku sfēras veidošana turpinās arī līdz šodienai. Tomēr acīmredzami, ka banku darbības nākotne paliek pie informatīvām tehnoloģijām. Saskaņā ar dabiskiem esamības likumiem izdzīvo stiprākais. Mūsdienu ekonomiskos apstākļos paredzēti izdzīvot un palikt virspusē tām bankām un finansiāliem institūtiem, kuri jau pašlaik plati attīsta savu informatīvu-tehnoloģisko darbību un investē uz to.
…
