Galvenie starptautiskās ekonomiskās integrācijas faktori ir šādi:
1. Kā jebkurā nacionālajā ekonomikā arī pasaules saimniecības un starptautisko ekonomisko attiecibu pamatā ir darba dalīšana un apmaiņa nevis nacionālā līmenī, bet starptautiski. Atsevišķo valstu ražošana un patēriņš ir savstarpēji saistīti.
2. Starptautiski ekonomisko attiecību dalībnieki ekonomiski ir nošķirti, galvenokārt nacionāli-saimnieciskās nošķirtības formā, ko nosaka preču-naudas sakari.
3. Kopumā pasaules saimnieciskajos apmaiņas sakaros darbojas pieprasījuma, piedāvājuma un brīvas cenu veidošanas likumi, kas ir pamats jebkuram tirgus mehānismam.
4. Pasaules tirgu un starptautisko ekonomisko integrāciju raksturo preču un pakalpojumu, pārdevēju un pircēju konkurence. Tā rezultātā norit ražošanas faktoru (kapitāls, darbs) starpvalstu pārvietošanās.
5. Viena no starptautisko ekonomisko attiecību pamata formām – starptautiskā tirdzniecība, kas nozīmē liela daudzuma produkcijas plūsmu starp valstīm. Šajos apstākļos veidojas pasaules preču tirgu.
6. Preču un pakalpojumu apmaiņā, ražošanas faktoru starptautiskā pārvietošanā starpnieks ir naudas kustība ar norēķinu, preču kredītu, valūtas attiecību sistēmu. Blakus preču tirgiem darbojas arī pasaules finanšu tirgus, starptautiskā valūtas-finanšu sistēma.
7. Starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās pastāv sava infrastruktūra: speciāli institūti. Tās ir starptautiskās ekonomiskās, finanšu-kredītu iestādes un organizācijas kā vispasaules: Starptautiskā Tirdzniecības palāta, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Banka, tā arī reģionālās: Eiropas Centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēma, Eiropas Savienība u.c.
8. Ekonomiskās attiecības ir pakļautas monopolizācijai. Tas iespējams, ja ražošana un realizācija koncentrējas korporatīvajās struktūrās.
…
