Īpašības un ražošanas tehnoloģijas

Secinājumi
Veicot šo darbu un apkopojot rezultātus par materiālu cietas vielas blīvumu un porainību var secināt to, porainība un cietas vielas blīvums ietekmē būvmateriālu fizikālās īpašības un to attiecību pret fizikālajiem procesiem, piemēram kā ūdensuzsūci, ūdenscaurlaidību/necaurlaidību, briešanu un tam līdzīgiem fizikālajiem procesiem. Izpildot šo laboratorijas darbu un nonākot līdz cietas vielas blīvumam, var nonākt pie secinājuma, ka veicot cietas vielas blīvuma noteikšanu ar piknometra un Le Šateljē metodi, rezultāti bija diezgan līdzīgi, lielākā kļūda starp šīm abām metodēm bija vien 9kg/m3 , tas bija starp putustikla cietas vielas blīvumu, ar piknometra kolbas metodi izdevās iegūt 2101kg/m3, bet ar Le Šateljē metodi šim paraugam sanāca 2110kg/m3. Savukārt mazākā kļūda bija starp keramikas cietas vielas blīvumu, un šī atšķirība bija vien par 4kg/m3. Ar Le Šateljē metodi izdevās iegūt 2611kg/m3, bet ar piknometra kolbas metodi sanāca 2607kg/m3 liels keramikas cietas vielas blīvums. Vidējie cietas vielas blīvuma rezultāti ar Le Šateljē metodi putustiklam sanāca 2110kg/m3 ,gāzbetonam 2307kg/m3 , un keramikai 2611kg/m3. Savukārt ar piknometra kolbas metodi rezultāti bija šādi- putustikls 2101kg/m3, gāzbetons 2313kg/m3, un keramika 2607kg/m3. Taču, mani iegūtie rezultāti salīdzinoši ne pārāk stipri atšķīrās no teorētiskajiem rezultātiem kurus es atradu internetā. Putustikla cietas vielas blīvums no teorētiskā atšķīrās aptuveni pa ~ 40kg/m3 , gāzbetons pa aptuveni ~ 50kg/m3 ,un keramika atšķīrās visvairāk, aptuveni pa 115kg/m3.…