Jāņa Ezeriņa trīs noveļu analīze

“ Mērkaķis”
Pamatdoma: cilvēka vērtības un dzīve mūžīgajās un nepiepildāmajās gaidībās
Anektdotiskās noveles žanra pazīmes: noveles kompozīcija, negaidītas beigās, straujš un komisks sižets
Tēlotais laiks: Latvija 19.gs beigās
Galveno varoņu raksturojums: neoficiāla baronese Šlipenbah- jau četras reizes mainīja savu uzvārdu. “ir jau izmīlējusi jaunus un vecus, precētus un neprecētus, brunetus un blondus, bagātus un nabagus, gudrus un muļķus, krievus un vāciešus un tāļāk viņai atliek šķirot vīriešus pēc kādas vēl līdz šim nezināmas klasifikācijas.” Baronese ir nepiepildāma, meklē jauno, lai atkal dzīvot. Trīsdesmit gadu vecā. Vīrietis (jūrnieks)- stāstītājs. Viņš ir pabeidzis režisoru skolu un, meklējot cilvēkus ar oriģināliem raksturiem, iepazīstas ar baronesi Šlipenbahu. Ir aprakstīts kā skeptiķis un mazs runātājs. Mērkaķis- sākuma ir aprakstīts, kā vīrietis. “Beidzot es redzēju, ka viņas skats jau ilgāku laiku seko kādam kungam, kas bij tērpies par īstu mērkaķi. Viņš artistiski atdarināja savu Javas draugu kustības, gāja, mazliet ļodzīdamies, garās rokas neveikli gar sāniem nolaizdams. Nevarēja teikt, ka savam plecīgi pazemam augumam viņš nebūtu izvēlējies izdevīgu kostīmu.” Beigās izradās, ka tas ir cirkā dresēts īstais mērkaķis.
…