Jāņa Jaunsudrabiņa garstāsts "Vēja ziedi"

* Raksturojiet Rasmas noskaņojumu! Kādi notikumi to iespaidojuši?
1. «Kad dziedāja gailis, vēl nebiju aizmigusi. Jutos karsti. Galvā nevienas noteiktas domas. Un visi nervi bez pavēlnieka. Tomēr kaut kas ārdīja smadzenes… Kad ārā pacēlās pirmais cīrulis, man bija vairs tikai viena vēlēšanās: kaut es būtu pieaugusi…
Aiz mazā lodziņa viļņojās rīta blāzma. Es atstūmu apsegu un raudzījos uz savām krūtīm. Apmierināta pasmējos.»

Manuprāt, Rasma jutās karsti, jo saprata, ka drīz viņa kļūs pieaugusi un tad puiši uz viņu skatīsies citām acīm. Viņa bija nedaudz kautrīga, jo nebija pilnībā nobriedusi, un kad Rasma raudzījās uz savām krūtīm, viņa saprata, ka ilgi vairs nav jāgaida līdz tam, kad kļūs pieaugusi. Rasma jutās ļoti satraukta, gaidīdama pārmaiņas sevī, tāpēc arī teica: „..nervi bez pavēlnieka”, „..kaut kas āra smadzenes.”

2. «Es jutos laimes un spēka pārpilna. Neatjēdzu vairs, ko daru. Biju lasījusi par sirēnām. Esmu tagad sirēna un dziedu:
Nodzisa vakara blāzma –
Nāk nakts…nāk nakts…»

Rasma šajā situācijā bija laimīga tieši tamdēļ, ka viņa negribēja, ka Spodris redz viņu dienas gaismā, bet naktī, viņai likās, ka viņš viņu vilina ar savu vijoles spēli. Rasma bija sajūsmā par savu izdarību, vēlā naktī atnākot pie Spodra un nodziedot viņam dziesmu.
…