Jāņa Poruka dzejoļa "Pazudušais dēls" analīze

• dzejolī paustā pārdzīvojuma aktualitātes raksturošana.
Šo dzejoli arī var attiecināt uz mūsdienām, un šī dzejoļa jēga ir vēl ļoti aktuāla šinīs dienās. Īpaši COVID-19 laikā, kad visi cilvēki nezina ko darīt ar savu dzīvi, īpaši jaunieši, kas tagad ir uzsākuši savu dzīvi. Šinī laikā jaunieši veidojas, un šī pandēmija nepalīdz viņiem atrast savu īsto es, lai spētu izturēt dzīvi. Protams, kurš ik palaikam arī nejūtas pazudis savā dzīvē un nezina ko vairs iesākt, vai nav motivācijas vai pārāk lielas nepatikšanas. Cilvēks ir nonācis neceļos un sarežģījis savu dzīvi, nezinot ko darīt. Šis dzejolis beidzas ar to ka autora liriskais es kļūst depresīvs, un šīs karantīnas laikā pašnāvību un depresiju skaits palielinās, jo tev ir mazāk iespēju pilnveidot un izlabot savas dzīves mīnusus, un ir vairāk laika apdomāt sevi un savu dzīvi, un vairums cilvēkiem tas nav labi.
• dzejoļa nozīme kultūrvēsturiskā laikmeta konteksta.
Dzejolī ir sajūtams jaunlatviešu izteiktas alkas pēc zināšanās un identitātes, kas ir dzimtene un, kas ir latvietis un kāda ir latvieša personiskā atbildība un nepieciešamību apliecināt katram visatbilstošāko pašizpausmes formu. Tiek ierosināts latviešiem domāt vispārcilvēcisko un konkrēti latvieša ētisko un patriotisko vērtību prioritāti. Var saprast, ka runa ir par dzimteni nevis kā visu Krieviju, bet lokālo Latvijas teritoriju, kurā runā latviski un domā latviski.
…