Kā romāna galvenie varoņi noteikti būtu minami Boņuks un Bibuks. Romāna gaitā tēlota mazā Boņuka jūtu un domu pasaule, lietas, ar kurām, tas iepazīstās augot, kā arī pārmaiņas, kas nemitīgi skar viņa dzīvi. Bibuks, lai arī daudz vecāka par pašu Boņuku, tomēr viņam ir kaut kas īpašs. “ Bibuks ir Bibuks un cita Bibuka, lai ko tur citi saka, Boņam nevajag!” Viņai pieder lielākā daļa viņa jūtu un domu. Boņuks patiešām ir jauns cilvēka bērns, kuram visa pasaule ir nebeidzamu pārvērtību virkne. Taču Boņuka lielākās dāvanas ir skaidra sirds un jūtīga dvēsele. Viņš prot saskatīt visu skaisto dabā, pamanīt lietas, kuras citi varbūt uzreiz neievēro. Boņukam dzīves gaitā arī veidojas sevis apziņa par to, kas ir labs un kas slikts. Ja viņš izdara kaut ko, kas viņaprāt ir nepareizs, viņa sirds uzreiz to jūt. Šīs sajūtas izpaužas kā nemītīgs smagums, kas nospiež viņu pašu. Savu vainu mīkstināt un atbrīvoties no grēka tas var parunājot ar Dieviņu un lūdzot tā piedošanu. Romāna gaitā ir vērojama arī Boņuka fiziskā un garīgā attīstība. Viņš sevi sāk apzināties kā personību, un to viņam palīdz izdarīt viņa vecākais dēls Tincis. Bibukam, kā jau daudz vecākai, ir savi pienākumi un uzdevumi, viņa nav tik brīva, kā Boņuks, kuram vēl nav jāiet skolā. Viņai ir mīļš šis mazais cilvēka bērns, jo ar tikai vienu vienīgu jautājumu “vai tu arvien esi mans mīļais draudziņš?” Boņuks vairs nav sabozies un ir spējīgs atkal priecāties. Viņa varbūt tikai īsti neapzinās, ka Boņukā paša ir radušās un veidojās kādas īpašas jūtas pret viņu. …
