Jūlijas Gipenreiteres grāmatas "Turpinām saprasties ar bērnu. Vai tā?" analīze

Piemērs. Drauga brāļa meitiņai ir sācies tas vecums, kad gribās ēst visu un uzreiz sagrābt rokās visu. Ja nedot to ko vēlās, sāk niķoties un vecāki tūlīt arī viņai visu iedot. Vecāki nespēj pateikt nē. Vispirms jāapēd to kas viņai ir un tad drīkst ņemt kaut ko citu. Spilgts paraugs ir viņu māsa, kurai palika 10 gadi. Viņa runā pretī mammai, ja kaut ko nenopērk vai mamma neizdara tā ka viņai vajag. Agrā bērnībā tikusi ļoti lutināta, tika pirkts viss kaut kas. Atrunājās ar to, ka esot ilgi gaidītā meitiņa piedzimusi un tāpēc lutināta tika, bet tagad mamma pilnīgi netiek ar meitu galā. Ja vecāki neiemācīs, ka visu uzreiz nedrīkst, kad izaugs būs līdzīgi kā ar drauga māsu.
Bērns ir jāmāca, jāaudzina. Ar bērnu ir jāstrādā un jāmāca, kas ir labs un kas nav, lai bērnam veidotos veselīga uztvere un noteikumiem.
1. Bērnu raksturīgās attīstības likumsakarības pirmsskolas un jaunākajā skolas vecumā.
Bērna attīstība ir atkarīga no tā, cik lielā mērā pieaugušais spēj darboties kopā ar bērnu. Pietiekoši laba māte ir tāda māte, kura ļauj bērnam darīt to, ko viņš jau spēj izdarīt un nedara to viņa vietā, taču nenosoda par to, kas viņam vēl nesanāk. Vecāku galvenais uzdevums, radīt drošu pamatu lai bērns varētu doties pasaulē.
…