Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
7,49 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:998510
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 20.02.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Фрагмент работы

1.JURIDISKAS PERSONAS KĀ CIVILTIESĪBU UN KOMERCTIESĪBU SUBJEKTI.

Kā CT subjekts pribvāttiesību juridiska persona ir CT darījumu veikšanai likumā noteiktajā kārtībā izveidota un valsts institūcijā reģistrēta cilvēku kopa (organiz) vai arī lietu kopa (CK 1407.p); publisko tiesību juridiska persona – valsts vai pašvaldības iestādes vai cita struktūra, kuru izveido augstākstāvoša valsts institūcija savas kompetences ietvaros vai arī kuras veidošanās kārtība ir jau iepriekš noteikta likuā. (Par jurid pers atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta jurid personība). Juridiskas personas pazīme ir mantas nošķirtība tādā līmenī, ka attiecīgais veidojus spēj izlemts jautājumus par rīcību,arī gadījumos, kad tam jānes atbildība par uzņemtajām saistībām. Juridiskas personas statūtos ir jābūt noteiktam, kas mantu pārvalda; vai kāda amatpersona vienpersoniski vai koleģiāla institūcija; ja institūcijas ir vairākas, tad – kā sadalīta kompetence. Jurid personas – valsts, pašvaldība, akciju sabiedrības, līgumsabiedrības (personu apvienības). 1407. Par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība.

JURIDISKO PERSONU VEIDI UN TO RAKSTUROJUMS.
Bāriņtiesa – pilsētas pašvaldības izveidota un finansēta aizbildnības un aizgādnības iestāde. Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas f-jas, sniedzot CL paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un notāru f-jas. Likuma par bārintiesām 13.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm lemj par nepieciešamās palīdzības sniegšanu šīm ģimenēm. (2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros rūpējas, lai bez vecāku gādības palikušie bērni augtu ģimenē. (3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības un sociālās palīdzības iestādēm informē par iespēju kļūt par audžuģimeni, izvēlas un sagatavo audžuģimenes, kurām nodod uz laiku audzināšanā bērnu gadījumos, kad bērns palicis bez vecāku gādības vai arī ir nepieciešams sniegt palīdzību ģimenei bērna audzināšanā.
(1) Pagasttiesas pilda šādas funkcijas:
1) apliecina darījumus, kurus noslēdz pagastā dzīvojošas personas savā starpā un ar citām personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 latus; 2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali neatkarīgi no īpašuma vērtības, ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas pagasta administratīvajā teritorijā; 3) ieraksta testamentu grāmatā pagastā dzīvojošo personu testamentus, kā arī pieņem glabāšanā šo personu privātos testamentus neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības; 4) apliecina vai izgatavo un apliecina pagasta iedzīvotāju pilnvaras, izņemot universālpilnvaras, un pieņem pilnvaras atsaukšanas lūgumus; 5) apliecina pagasta iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem; 6) pēc pagasta iedzīvotāju lūguma apliecina tādu dokumentu norakstu vai kopiju pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu, vai izgatavo šādus dokumentus un apliecina to pareizību; 7) izsniedz pēc līdzēju iesnieguma paziņojumus par līguma grozīšanu vai uzteikšanu viņu pretējām pusēm, ja tās dzīvo pagasta administratīvajā teritorijā; 9) apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem Zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants).
(2) Pagasttiesas apliecinājumi juridiskā spēka ziņā pielīdzināmi notariālajiem apliecinājumiem.
(3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas reģistrā, kura formu un ierakstu kārtību tajā nosaka Ministru kabinets.
Apdrošināšanas sabiedrības -
apdrošinātājs - Latvijas Republikā reģistrēta: a) komercsabiedrība akciju sabiedrības formā vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu (turpmāk - apdrošināšanas sabiedrība), b) ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu; ārvalstu apdrošinātājs - ārpus Latvijas Republikas reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; nedalībvalsts apdrošinātājs - ārvalstī (ārpus dalībvalsts) reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;
Likums par apdrošināš sabiedr 7.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle: 1) veic apdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajās licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos; 2) sniedz starpnieka pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, nedalībvalsts apdrošinātājam un pārapdrošinātājam. Nedalībvalsts apdrošinātājam var sniegt starpnieka pakalpojumus saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem; 3) veic uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanu.
(2) Apdrošināšanas komersants nedrīkst: 1) veikt cita veida komercdarbību, izņemot likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus; 2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību; 3) izpaust apdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju par apdrošināto un apdrošinājuma ņēmēju, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, apdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām.
(3) Apdrošināšanas komersants var sniegt starpnieka pakalpojumus nedalībvalsts apdrošinātājam vienīgi apdrošināšanas veidos, kuri nedalībvalstī noteikti par obligātiem, ja: 1) tiek veidots Apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā apdrošināšanas atlīdzību nedalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā; 2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu.
(4) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu aprēķinā, un aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts apdrošinātāja lēmums) savlaicīgas izmaksas, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация