Šodien es Jums vēlos pastāstīt par kādu ļoti populāru un iecienītu dzērienu, bez kura daudzi no mums nespēj iedomāties dienas sākumu, proti, stāsts būs par kafiju!
Kafijas vēsture (2.slaids)
* leģendas
Par kafijas izplatīšanos no Austrumāfrikas caur Eiropu līdz pat Brazīlijai klīst daudz leģendu, teiku un nostāstu. No tām vispazīstamākais ir stāsts par Kaldi, Abesīnijas kazu ganu, kas kādu dienu ievērojis, ka viņa ganītās kazas rotaļājas kā mazi bērni. Viņš atklāja, ka tās mielojas ar sarkanām ogām no kāda krūma, kas aug kalna pakājē. Kaldi arī pats nogaršoja ogas un drīz vien kļuva tikpat draiskulīgs kā viņa kazas. Netālu esošā klostera abats, novērojis šo neparasto rosību ogas devis nogaršot arī mūkiem, kuri pēc tam lūgšanās varējuši pavadīt visu nakti, nemaz neiemiegot.
*izplatīšanās
Ticamāks stāsts par kafijas atklāšanu vēsta, ka tās stimulējošās īpašības atklāja klejojošās ciltis Etiopijas plakankalnē Austrumāfrikā, kas tad arī tiek uzskatīta par kafijas dzimteni. 13.gs. kafija nonāca Sarkanās jūras otrā krastā, un tad arī sākās tās uzvaras gājiens pa visu pasauli. Kafiju drīz vien sāka audzēt visā Medinas un Mekas apkaimē, un līdz 15.gs. tās kultivēšana bija izplatījusies līdz pat Persijai, Ēģiptei, Turcijai un Ziemeļāfrikai. Sākumā ogas tika ēstas veselas vai arī tās sasmalcināja un sajauca ar dzīvnieku taukiem, tad savēla bumbiņās un lietoja pārtikā. Vēlāk ogas tika lietotas par pamatu uzlējumam. Kad tirgotāji kafiju bija ieveduši arī Arābijā, pareģis Muhameds dzēra vīnu, kas bija gatavots no kafijas mīkstās masas.…
