Kants. Spriestspējas kritika

3. Izjūtu daiļās spēles māksla tiek dalītas mūzikā un krāsu mākslā.
Visus šos mākslu veidus var savienot, piemēram, dzeju ar mūziku - dziedājumā, izjūtu spēli mūzikā ar tēlu spēli - dejā utt.
Starp daiļajām mākslām Kants visaugstāk vērtē dzejas mākslu (tā vismazāk vadās pēc priekšrakstiem un visvairāk ļauj izpausties ģēnijam). Daiļrunība kā māksla pārliecināt, nevis māksla sakaisti runāt aizgūst no dzejas tik daudz, cik nepieciešams cilvēku dvēseļu noskaņošanai.
Kā nākamo Kants nosauc skaņu mākslu, vadoties no pievilcīguma un dvēseles rosības. Savukārt, ja mākslas vērtību nosaka pēc kultūras, ko tā sniedz garam, Kants mūzikai, kas spēlējas tikai ar izjūtām, piešķir pēdējo vietu starp daiļajām mākslām. Šajā ziņā tēlotājmākstas to tālu pārspēj. Skaņas māksla no izjūtām ved pie nenoteiktām idejām, bet tēlotājmāksla - no noteiktām idejām pie izjūtām. Kants uzsver, ka mūzikai trūkst izsmalcinātības, tā dažu instrumentu dēļ izplatās tālāk, nekā nepieciešams, it kā uzmācas, tā kaitē citu brīvībai, tāpat kā smarža.
Starp tēlotājmākslām Kants dod piekšroku glezniecībai, jo zīmējums ir visu tēlotājmākslu pamatā un tā daudz vairāk iedziļinās ideju jomā, nekā pārējās mākslas.
…