Kas ir tiesības?

Valsts vara, cenšoties pēc sabiedrības labklājības un miera sabiedrības kopdzīvē, ar pavēlēm un aizliegumiem nosaka sabiedrības locekļu – cilvēku – darbības robežas un viņu privāto interešu, atkarībā no sabiedrības interesēm, apmērus. Šo obligāto pavēļu un aizliegumu, šo valsts varas izdoto saistošo normu kopību, kas regulē cilvēku ārējo darbību un nosaka viņu savstarpējās attiecības, kā arī attiecības pret valsti, sauc par tiesībām.

Kas ir tiesības:
parastais priekšstats par tiesībām visbiežāk saistīts ar tiesību izpratni subjektīvā nozīmē – kā tiesības, kas pieder konkrētam indivīdam, piemēram: tas, ar ko viņš var brīvi rīkoties, pastāvot valsts aizsardzībai un garantijai; citām personām neiejaucoties viņa rīcībā;
tiesību profesionālā izpratne – kas parasti balstās uz tiesību satura izpratni objektīvā nozīmē (kā valsts noteikto uzvedības noteikumu kopumu);
tiesību doktrinālā nozīme (zinātniskā) izpratne – kas balstās uz tiesību sintētisko definīciju. Proti, tiesības ir sabiedrībā atzīto un oficiāli aizsargāto taisnības un brīvības normatīvu kopums, kas regulē personu brīvo gribu saskaņošanu viņu savstarpējās attiecībās.

Uzvešanās noteikumi.
Tiesības vispirms satur noteikumus par uzvedību. Tās nosaka, ko drīkst darīt un ko nedrīkst, kur jāatturas no darbības un kur netiek atļauta bezdarbība. Tā piemēram man nav tiesību mest otram cilvēkam ar akmeni, kaut arī man tāda vēlēšanas būtu, bet man no šādas darbības jāatturas. Turpretim man nav tiesību stāvēt dīkā un skatīties, neko nedarot. Ja kāds slīkst, bet man jāsniedz viņam palīdzību. No šiem piemēram redzam, ka tiesības nosaka atkarībā no apstākļiem zināmu darbību vai bezdarbību, tas ir zināmu uzvedību. Katrai tiesībai seko pienākums. …