Rezultātā mantojums tiek māsas un brāļa meitām.
No tā izriet, ka mantojums tiek dalīts pēc cilšu skaita, kas šajā gadījumā ir divas. Tātad:
- māsas meitas uz abām saņem ½ no mantojuma, respektīvi katra saņem ¼ daļu no mantojuma;
- bet brāļa meita ½ pusi.
Mantošanas sadali nosaka CL 411. pants un 414. panta pirmā daļa. Citādu mantojuma sadali var panākt, sastādot testamentu.
5. Vai testators drīkst atstumt lejupējo mantinieku (mirušā brāļa bērnu) saskaņā ar Civillikuma 428. pantu - ja tas dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi, proti, vairākkārt izcietis sodu par noziegumiem. Kā to dokumentāli apliecināt, sagatavojot testamentu?
CL 422. pants pirmā daļa nosaka, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatraidāmiem mantiniekiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Savukārt, CL 423. pants nosaka, ka neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie, bet ja pēdējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie. Tai pat laikā CL 427. panta otrā daļa pieļauj iespēju, ka testators neatraidāmos mantiniekus var atstumt no neatņemamās mantojuma daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. Ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.
Bet pēc CL 428. panta tiek atstumti lejupējie, no kā izriet, ka mirušā brāļa bērns nav lejupējais radinieks, līdz ar to viņš nav arī neatraidāmais mantinieks. Tāpēc nekādi dokumenti nav jātaisa, jo, taisot testamentu, viņam nepienākas neatņemā daļa.
…
