SECINĀJUMI
Salīdzinot Ķīnu un Indiju, var secināt, ka abas šīs valstis ir vāji attīstītas. Tomēr nākotnes priekšrocības lielākas ir Ķīnai, jo pēdējos gados veiktā politiskā un jo īpaši zināma ekonomikas liberalizācija ir stabilāks pamats izaugsmei.
Ķīnas attīstības līmenis ir augstāks kā Indijai un to var izskaidrot ar to, ka Ķīna ir bagātāka ar dabas resursiem, derīgajiem izrakteņiem. Šie faktori ir sekmējuši veiksmīgu mašīnbūves attīstību. Ķīna ir attīstījusies zinātne un datortehnika, taču Indijā šādas izaugsmes zinātnē un datortehnikā nav notikušas vai aizsākušās vēlāk kā Ķīnā. To var skaidrot gan ar iedzīvotāju īpatnībām (pēc dažādiem stāstījumiem var spriest, ka ķīnieši ir čakli un paklausīgi, indieši – vairāk nododas sev), kā arī valsts prioritātēm. Abām valstīm ir milzīgi cilvēku resursi, taču Ķīna var sekmīgāk tos realizēt – augstāka kvalifikācija. Indijas attīstību bremzējošs faktors ir multikulturālā sabiedrība – sašķeltība gan valodas, gan ticības un arī kastu ziņā. Šis faktors ir sekmējis militāros konfliktus Indijā, kas noteikti ir solis atpakaļ Indijas attīstībā – tikai 4% no iedzīvotājiem nodzīvo vairāk kā 65 gadus. (Ķīnā 8%) Ķīnā augstāks urbanizācijas līmenis kā Indijā – jo attīstītāka valsts, jo augstāks urbanizācijas līmenis.
Ķīnai ir arī augstāks IKP uz iedzīvotāju un tas ir gandrīz 2 reizes lielāks nekā Indijai. Kā zināms, tad IKP sevī ietver patērētāju izdevumus, investīcijas, valdības izdevumus un neto eksportu, tātad Ķīnā šīs jomas ir daudz labāk attīstītas Indijā. Jāmin, ka šie faktori ir ekonomikas pamats, tādējādi Ķīna apsteidz Indiju gan TV raidstaciju skaita ziņā, mobilo telefonu lietotāju ziņā, kā arī telefonu līniju garumā. Ķīnai ir arī lielāks NKP.
Indija ir agrāra valsts, taču Ķīnā lauksaimniecība ir apgrūtināta – lielāko daļu valsts aizņem kalni un tuksneši, kā arī Ķīnā ir plānošanas politika, kas atbilst valdošajam sociālismam. Indijā ir arī piemērotāks klimats lauksaimniecībai, jo Ķīnā bieži novērojami bieži taifūni un arī postoši plūdi.
…
