3.4. Rosinošas idejas pārnesuma attīstīšanai
1. Veidojiet vingrināšanās situāciju pēc iespējas līdzīgāku reālās dzīves situācijai.
2. Pirms aicināt audzēkņus pievērsties pārnesumam, daudz laika veltiet sākotnējā uzdevuma vingrināšanai.
3. Dodiet audzēkņiem iespēju risināt radniecīgas problēmas. Māciet audzēkņiem, kā atdalīt – dekontekstualizēt – ideju, kā nošķirt tās vispārīgās īpašības no konkrētās situācijas tā, lai ideju varētu pielāgot arī citām situācijām.
4. Ja stimuli ir līdzīgi, bet vajadzīgās atbildes atšķirīgas, raugieties, vai nenotiek negatīvs pārnesums. Ja stimuli ir līdzīgi, veltījiet kādu brīdi to nošķiršanai – ja šis process tiek veikts mācīšanās perioda sākumā, to sauc par stimulu iepriekšēju diferenciāciju. Ja audzēkņi nespēs diferencēt stimulu līdzības un atšķirības, viņi nepratīs atrast pareizo atbildi.
5. Savlaicīgi uzsveriet nepieciešamo prasmju un zināšanu apguves nozīmi.
6. Dodiet audzēkņiem konceptuālus modeļus vai lieciet viņiem konstruēt modeļus, kas ietver apgūstamā materiāla būtību. Modeļi palīdz audzēkņiem problēmu risināšanas un pārnesuma uzdevumos.
7. Ikreiz, kad klāstāt kādu principu vai vingrinājumu, dodiet skolēniem daudzus dažādus piemērus.
8. Aiciniet arī pašus audzēkņus meklēt iespējas īstai zināšanu lietošanai. Palīdziet saviem audzēkņiem savienot klasē apgūtās zināšanas ar pasauli ārpus skolas sienām. Centieties panākt, lai viņi rīkojas apzināti, ar prāta līdzdalību – lai darbojas radoši.
9. Aiciniet audzēkņus problēmu risināšanas laikā domāt skaļi, no teiktā spriediet par viņu metakognitīvo stratēģiju. Kādas ir viņu prasmes? Kādu prasmju vēl viņiem nav? Varat palīdzēt viņam šīs prasmes apgūt, saprotami modelējot savus problēmu risināšanas paņēmienus un aicinot skolēnus tos atdarināt.
…
